Slēptā slimība: kā novērtēt, vai bērns nav kļuvis par procesu atkarīgo

Procesu atkarību mēdz saukt arī par "slēpto slimību", jo to nevar noteikt klīniskās vai ķīmiski toksikoloģiskās analīzēs, tomēr to attīstības process un centrālās nervu sistēmas bioķīmiskie procesi norisinās līdzīgi kā vielu atkarībām. Pētījumi liecina, ka atkarību izraisoša uzvedība daļēji rodas neirotransmisijas procesa rezultātā un tā rada izmaiņas smadzeņu ķīmijā un atmiņas procesos neatkarīgi no tā, kas izraisa atkarību – uzvedība vai viela. Procesu atkarību pavadošā atkārtotā uzvedība rada līdzīgas ķīmiskās izmaiņas smadzenēs tām, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Un, tāpat kā narkotisko vielu lietošana, arī procesu atkarības uzvedība var kļūt nekontrolējama un mēģinājumi to pārtraukt var izraisīt abstinences simptomus, tostarp trauksmi, satraukumu, norāda Veselības inspekcijas speciālisti izveidotajā materiālā "Rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem".

Procesu atkarība ir jauns atkarību veids un joprojām nav pilnīgi iekļauta Starptautiskajā slimību un psihisko traucējumu klasifikācijā. Saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju par procesu atkarībām uzskatāmas azartspēļu atkarība un spēļu atkarība, kas sevī ietver videospēļu jeb datorspēļu spēlēšanu gan internetā, gan bez interneta tiešsaistes, izmantojot dažādas ierīces – mobilo telefonu, planšeti, portatīvo vai stacionāro datoru, spēļu konsoles utt. Tomēr ir procesu atkarības fenomeni, kuri aprakstīti retāk un par kuriem joprojām pieejams nepietiekams pierādījumu apjoms, lai tos klasificētu kā psihiskus traucējumus, piemēram sociālo tīklu atkarība jeb sociālo
mediju atkarība (kā arī mobilā telefona lietošanas atkarība).

Vienlaikus eksperti atzīst, ka pastāv atšķirība starp vispārēju moderno tehnoloģiju izmantošanu un pārmērīgu aizraušanos, kas saistīta ar sociālām, fiziskām un psiholoģiskām problēmām. Ikdienā
lietojot modernās tehnoloģijas tā ir mērķtiecīga darbība, proti, ierīces tiek izmantotas, lai mācītos, lai iegūtu informāciju, sazinātos ar sev tuvajiem utml. Savukārt, ja modernās tehnoloģijas tiek lietotas, lai gūtu emocijas, lai risinātu savas sociālas, fiziskas vai psiholoģiskas problēmas, tad tas varētu liecināt par pārmērīgu aizraušanos, kas var izraisīt procesu atkarību.

Procesu atkarība samazina arī emocionālo labsajūtu – pieaug depresijas (arī pašnāvības) un trauksmes simptomu biežums. Bērniem gan pirms pubertātes vecumā, gan pubertātes vecumā procesu atkarības dēļ samazinās sasniegumi skolā, mācību, koncentrēšanās spēju un komunikācijas grūtību dēļ nereti tiek pamestas mācības. Rezultātā bērnam rodas intensīvs emocionāls pārdzīvojums, kuru bērns risina ierastajā veidā – ar atkarību izraisošu procesu praktizēšanu.

Vienlaikus moderno tehnoloģiju lietošana var radīt nesaskaņas starp vecākiem un bērniem. Jauniešiem ļoti svarīga ir neatkarības sajūta. Socializēšanās notiek internetā, ar telefona palīdzību, videospēlēm u.c. Mudinot bērnus nolikt mobilās ierīces un ierasties vakariņās, iesaistīties citās aktivitātēs, doties ārā vai pildīt mājas darbus, var rasties nesaskaņas vecāku un bērnu vidū.

Pazīmes, kurām jāpievērš vecāku uzmanība un kas var norādīt uz pārmērīgu aizraušanos ar viedierīču un moderno tehnoloģiju lietošanu vai jau iespējamu procesu atkarību:

Zemāk ir minēti jautājumi, kas var palīdzēt saprast, vai bērnam ir radušās kādas atkarības pazīmes no moderno tehnoloģiju lietošanas.

Šie jautājumi ir paredzēti bērniem. Jautājumus var uzdot vecāki saviem bērniem, lai vecāki varētu novērtēt sava bērna potenciālos procesu atkarības riskus vai lai pats bērns nonāktu pie secinājumiem un izvērtētu, vai viņu skar pārmērīga moderno tehnoloģiju lietošana. Šāda pieeja interesantā veidā veicinās bērna izpratni un veidos produktīvāku dialogu ar vecākiem.

(Atbildēt ar "Jā", "Nē", "Dažreiz")

Ja uz lielāko daļu uzdotajiem jautājumiem ir apstiprinošas atbildes, tad jāpievērš lielāka uzmanība vai modernās tehnoloģijas nerada nopietnu apdraudējumu veselībai. Ja papildus apstiprinošām atbildēm, bērna un jaunieša uzvedībā tiek novērotas arī vairākas no brīdinošām pazīmēm, kas minētas iepriekš, nepieciešams, vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai pie bērnu psihiatra, ārsta- psihoterapeita. Jaunietis vai tā vecāki var vērsties arī pie narkologa, kas ir tiešās pieejamības speciālists. Tāpat pēc palīdzības var vērsties pie izglītības un skolu psihologa vai veselības un klīniskā psihologa.

Informāciju par valsts apmaksātu narkoloģisko palīdzību var iegūt Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Vienlaikus labs resurss gan konsultācijām, gan palīdzības saņemšanai pašam bērnam, kā arī ģimenei kopumā ir Pusaudžu resursu centrs, kas sniedz uz pierādījumiem balstītu, mūsdienīgu un multi-disciplināru atbalstu pusaudžiem, kuri saskaras ne tikai ar psihiskās veselības riskiem un grūtībām, bet arī atkarību problēmām. Konsultācijas ir iespējams saņemt klātienē, gan attālināti vairākās Latvijas pilsētās – Rīga, Ventspils, Daugavpils, Valmiera, Liepāja, Rēzekne un
Jelgava.

Svarīgi, kas jāņem vērā vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un arī pedagogiem gadījumā, ja tiek pamanīti par atkarību no moderno tehnoloģiju lietošanas vēstoši signāli un pazīmes, ir ētiskie, tiesiskie un konfidencialitātes aspekti, kad nepieciešams nodot informāciju trešajām personām. Būtiski, lai netiktu pārkāptas bērna intereses un privātums, kā arī, lai netiktu provocēta pretestība no bērna puses.