Traumatologs un ortopēds ar specializāciju artroskopiskajā ķirurģijā Arnolds Skirmanis stāsta – neviena cita locītava nesniedz tik lielu kustību apjomu kā plecu locītava. Vienkāršoti runājot, augšdelma kaula galviņa ir apaļa bumba uz kātiņa, bet lāpstiņa – plakne. "Lāpstiņa caur kaula locītavu nav savienota pie ķermeņa – tā turas tāpēc, ka muskuļi to notur. Tas nozīmē, ka tieša saikne ir tikai atslēgas kauls, līdz ar to kustību apjoms ir mežonīgs. Vienīgā kaulainā daļa, kas pietur roku pie ķermeņa, ir atslēgas kauls," skaidro Skirmanis.
Diezgan loģiski: situācijās, kad cilvēkam ir sāpes plecos, viņš meklē speciālista palīdzību. Problēma gan esot tajā, ka daudzi uz konsultāciju ierodas kā balta lapa, skaidro ortopēds – bez skaidri definētas – kaut savā prātā – problēmas, kā arī pirmajiem izmeklējumiem. "Nākšanu kā baltām lapām veicina ģimenes ārsti. Ja tev sāp locītava vai vietas, kur ir kauls, jāiet pie traumatologa. Un viņš atnāk kā balta lapa, sakot: "Man te sāp!" Ja ģimenes ārsts sūta pie traumatologa, ortopēda, vismaz sāpīgajai daļai vajag uztaisīt divas rentgena bildes. Tie ir vienkārši izmeklējumi, taču tajos var pateikt kardinālas lietas – artroze, vecuma izmaiņas locītavā. Diagnozi var palīdzēt noteikt vienkāršs rentgena izmeklējums. Baltajai lapai es uzlieku datumu un parakstu un nosūtu uz izmeklējumu. Un tāpēc rodas mežonīgas rindas pie speciālistiem – jo cilvēks iet pie speciālista nevis uz konsultāciju, bet tāpēc, lai tiktu izmeklēts."
Riska grupa – cilvēki, kurus neinteresē sekas
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
