Mazuļi mammas dzemdē dažādi reaģē uz atšķirīgām garšām un smaržām

Zinātnieki raduši skaidrus pierādījumus tam, ka mazuļi atšķirīgi reaģē uz dažādām smaržām un garšām, atrodoties dzemdē, to viņi secinājuši no bērnu sejas grimasēm.

Pētījumā, ko vadīja speciālisti no Apvienotās Karalistes Durheimas Universitātes laboratorijā, kurā veic augļa un jaundzimušo pētījumus, tika veikta 4D ultraskaņas skenēšana simts grūtniecēm, lai noskaidrotu, kādas ir viņu nedzimušo bērnu reakcijas pēc tam kad mamma ēdusi kaut ko konkrētu.
Pētījums publicēts žurnālā "Psychological Science".

Zinātnieki pētīja, kā mazuļi mammas miesās reaģēja uz burkānu vai kāpostu garšu, reakciju vērojot īsu brīdi pēc tam, kad mamma tos baudījusi.

Bērniņiem vēderā, kuru mammas nesen kā bija ēdušas burkānus, biežāk tika novērota reakcija, kas atgādina smiešanās grimasi, savukārt pēc kāpostiem biežāk viņi "raudāja".

Šie atklājumi varētu veicināt izpratni par cilvēka garšas un smaržas receptoru attīstību.

Pētnieki arī uzskata, ka tas, ko ēd grūtnieces, var ietekmēt mazuļu garšas izvēli pēc piedzimšanas un potenciāli ietekmēt veselīgu ēšanas paradumu veidošanos.

Cilvēka garšas izjūtu veido garša kopā ar smaržu. Tiek uzskatīts, ka gaidāmais bērns var izjust garšu, norijot augļūdeņus un, iespējams, iesmaržojot tos.

Vadošā pētniece Bejuza Ustuna šī pētījuma veicēja, teica: "Vairāki pētījumi liecina, ka bērni dzemdē var just garšu un smaržu, bet tie ir balstīti uz pēcdzemdību rezultātiem, savukārt mūsu pētījums atklāj šīs reakcijas pirms dzimšanas.

"Mēs domājam, ka šī atkārtotā garšu iedarbības pētīšana pirms dzimšanas varētu palīdzēt noteikt, kāds ēdiens ir piemērotākais mammai pēcdzemdību periodā. Tas varētu būt svarīgi, domājot par veselīgu uzturu un iespēju izvairīties no pārtikas, kas bērnam nepatīk, kad viņu atšķir no krūts.

"Bija patiešām pārsteidzoši ultrasonogrāfijas laikā redzēt nedzimušo bērnu reakciju uz lapu kāpostu vai burkānu garšu un dalīties tajā ar viņa vecākiem.

Pētnieku komandā bija arī zinātnieki no Astonas Universitātes Birmingemā, Apvienotajā Karalistē un Nacionālā Zinātniskā Pētījumu centra Burgundijā, Francijā. Viņi pētījumu veica ar sievietēm vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kurām bija grūtniecības laiks no 32. līdz 36. nedēļai. Tika pētīta reakcija uz kalē un burkānu garšām.

Mātēm deva vienu kapsulu, kura saturēja 400 milogramus burkāna vai 400 miligramus kalē pūdera aptuveni 20 minūtes pirms katras ultrasonogrāfijas. Neko citu līdz tam nevarēja lietot vienu stundu pirms ultrasonogrāfijas.

Dienā, kurā tika veikta ultrasonogrāfija, mātes neēda un neko, kas varētu saturēt burkānus vai kalē.

Reakcijas bērniņu sejā var redzēt "abu garšu grupās", tomēr, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā mātēm nebija kaut kas īpašs jālieto, varēja novērot, ka pietiek ar nelielu daudzuma burkānu vai kāposta uzturā, lai bērnam rastos reakcija.

Pētījuma līdzautore, profesore Nadja Reislande no Durheimas universitātes, kas pārraudzīja pētījumu, teica: "Iepriekšējie pētījumi, kas veikti mūsu laboratorijā, rāda, ka 4D ultraskaņas veikšana ir veids, kā uzraudzīt augļa reakcijas, lai saprastu, kā viņi reaģē uz mātes uzvedību, piemēram, smēķēšanu, un viņas garīgas veselības izpausmēm, tostarp stresu, depresiju un trauksmi.

Šim jaunākajam pētījumam varētu būt nozīmīga ietekme, lai izprastu agrākos pierādījumus par augļa spējām sajust un atšķirt dažādas garšas un smaržas no pārtikas, ko uzņem viņu mātes."

Savukārt līdzautors profesors Benuā Šāls no Burgundijas Universitātes Nacionālā Zinātniskās pētniecības centra Francijā min: "Aplūkojot reakcijas gaidāmo bērnu sejās, mēs varam pieņemt, ka caur mātes uzturu augļa vidē nonāk virkne ķīmisku stimulu. Tam varētu būt nozīmīga ietekme uz mūsu izpratni par cilvēka garšas un smaržas receptoru attīstību un ar to saistīto uztveri un atmiņu."

Pētnieki domā, ka viņu atklājumi varētu arī palīdzēt mātēm vairāk izzināt par garšas un veselīga uztura nozīmi grūtniecības laikā.

Turpinās pētījumi ar šiem pašiem bērniem pēc piedzimšanas, lai noskaidrotu, vai garšas ietekme, kas piedzīvota dzemdē, ietekmē to, kā viņi pieņem dažādus ēdienus.

Pētījuma līdzautors profesors Džekijs Blisets no Astonas universitātes domā: "Varētu apgalvot, ka garšas, pie kurām atkārtoti bērns pieradināts grūtniecības laikā, varētu būt tās, kurām viņš dod priekšroku pēc piedzimšanas. Un, ja viņa mamma baudījusi "mazāk garšīgas lietas", piemēram, kāpostus, tas var nozīmēt, ka viņš pie šīs garšas pieradīs."