"Mana pati pirmā kļūda bija tā, ka paļāvos – dzemdības ir dabisks process un jāļauj visam notikt savā gaitā. Es pat neko nelasīju par dzemdībām, nebiju ievākusi nekādu informāciju. Otra lielā kļūda bija – nenoslēgt līgumu ar savu vecmāti, tas būtu bijis liels atbalsts. Un trešā lietā – meitenes, ļoti rūpīgi izvēlieties savu ginekologu, kas uzraudzīs grūtniecību. Mana daktere nepievērsa uzmanību niansēm, un izrādījās, ka ļoti ilgi esmu staigājusi ar bīstami paaugstinātu asinsspiedienu. Pati jutos labi, neko nepamanīju, bet tas ļoti kaitē mazulim un ir papildu risks dzemdībām," atceras Alina.
Viņa turpina: "Kad paaugstināto asinsspiedienu beidzot pamanīja, mani ar "ātrajiem" aizveda uz dzemdību namu. Nogulēju tur piecas dienas, tad viņi izlēma dzemdības ierosināt. To visu atceros kā murgu – guļu tur, nevaru kontrolēt savu ķermeni, uz mani bļauj – spied, spied –, bet man galvā [malās domas] – un kā ar manu asinsspiedienu? Tas nevienu neinteresēja. Beigās izmantoja vakuumu, bērniņam uz galvas bija liela hematoma. Pēc tā visa biju tik izmocīta, ka četras dienas burtiski nogulēju gultā, nespēju pat pakustēties. Vienīgo atbalstu un mierinājumu saņēmu no sava vīra, viņš arī visu laiku bija klāt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
