Kas ir toksiskais pozitīvisms, un kā tas traucē mums dzīvot

Lai gan optimismam un pozitīvai domāšanai ir savas priekšrocības, tomēr toksisks pozitīvisms tā vietā noraida sarežģītas emocijas par labu jautrai, bieži vien viltus pozitīvai fasādei. Par to šajā rakstā, kurā iepazināmies ar vairāku psihologu viedokļiem portālos "Psychology Today" un "Medium".

Aicinājums domāt pozitīvi bieži vien tiek uztverts nepareizi – visa tā patiesā ideja tiek formulēta ar šabloniskiem lozungiem: "Nekas briesmīgs nav noticis", "Jāpriecājas, jo tavā dzīvē taču ir tik daudz iemeslu būt laimīgam!", "Negatīvas domas pievelk negatīvus notikumus, bet tu labāk Visumam sūti pareizo signālu!" Tādu pieeju psiholoģijā dēvē par toksisko pozitīvismu, un ne pie kā laba tas nenoved.

Turklāt īsta pozitīva domāšana patiešām nāk par labu, piemēram, samazina trauksmi, palīdz noticēt sev un apgūt jaunas prasmes, tāpēc ir vērts iemācīties atšķirt vienu pozitīvisma tipu no cita – tā toksiskā.

To tu vari atpazīt pēc šāda veida frāzēm:

Tu liedz sev piedzīvot emocijas

Ar tādām frāzēm, kā iepriekš minēts, tu bloķē savas patiesās jūtas. Sāpes, dusmas, aizvainojumu, skumjas un sarūgtinājumu tu patiesībā sevī ievelc vēl dziļāk un aizstāj to ar kartona pozitīvismu. Bez sekām tas nepaliek: patieso emociju ignorēšana piespiež mūs justies nelaimīgiem un var novest pat pie depresijas.

Tu nenovērtē svešas jūtas un problēmas

Ja cilvēks sūdzas par kaut ko, viņš vēlas, lai viņu sadzirdētu, atzītu viņa emocijas un justu līdzi. Tipiskās frāzes aptuveni šādā garā: "Nedomā par slikto!", "Viss obligāti nokārtosies!" viņu tā pa īstam nemierina. Tās tikai piespiedīs noticēt, ka personīgiem pārdzīvojumiem un grūtībām nav nozīmes, ka viņu neviens nesaprot un vispār – viņš ir kaut kāds nepareizs, ja reiz piedzīvo tik spēcīgas jūtas tāda nieka dēļ.

Tu izvairies no problēmas risināšanas

Iedomājies situāciju: cilvēks pabijis darba intervijā, taču viņš darbā nav pieņemts. Viņš var paanalizēt, kāpēc tā gadījās, uzlabot prasmes, kuras viņam pietrūkst, iet mācīties. Bet var arī atmest ar roku un teikt: "Viss, kas notiek, notiek uz labu! Esmu lielisks, bet darba devējs ir vienkārši muļķis".

Pastāv varbūtība, ka kandidāts tiešām ir lielisks speciālists, bet viņa potenciālais priekšnieks ir rīkojies ne pārāk gudri. Taču nevar arī izslēgt, ka cilvēkam vēl ir, kur augt un augt, bet šāda veida attieksmes dēļ viņš neko nesāks darīt, lai iegūtu kāroto darbu.

Tu vari ieslīgt neveselīgās attiecībās

"Tas jau nebija ļauna prāta pēc, viņš ir labs cilvēks, jāpiedod viņam", "Viņai ir vislabākie nodomi, vienkārši raksturs ir sarežģīts, labāk neļaunoties uz viņu un salīgt mieru". Ja tev sistemātiski kāds nodara sāpes, pozitīva attieksme šajā situācijā var dārgi maksāt. Tu nemitīgi piedosi savam pāridarītājam, ļausies kompromisam, pārliecināsi pats sevi, ka viss taču ir kārtībā, un ieslīgsi nelaimīgās attiecībās, kuras iedragās tavu pašvērtību un mentālo veselību.

Nebloķē emocijas

Kā uzskata psihologi, – ir jāļauj sev domāt arī negatīvas domas. Noliedzošas emocijas ir absolūti normālas, apspiest tās ir bezjēdzīgi – tās var pieņemt, ļaut sev tās piedzīvot un atzīt, ka tev uz šādām emocijām ir pilnas tiesības. Šo procesu arī mēdz dēvēt par jūtu validēšanu.

Arī attiecībās ar citiem cilvēkiem šī pieeja darbojas. Ja tev kāds par kaut ko sūdzas, tu jūti līdzi šim cilvēkam, pasaki, ka situācija patiesi ir nepatīkama, tāpēc nav nekā pārsteidzoša, ka viņš ir dusmīgs vai satraukts. Esi līdzās, piedāvā palīdzību, pastāsti par savu analoģisku pieredzi, ja tev tāda ir bijusi. Nespied šo cilvēku smaidīt, principiāli meklēt pozitīvos brūžus tur, kurš viņš tos neredz, un apslāpēt savas patiesās jūtas.

Fokusējies uz darbību

Pēc tam, kad esi ļāvis vaļu emocijām, padomā, ko tev šī situācija var iemācīt, kādus secinājumus tu no tās vari iegūt un ko darīt, lai to atrisinātu. Šādu pieeju mēdz dēvēt par proaktīvu. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz par to sāka runāt austriešu psihiatrs un bijušais nacisma koncentrācijas nometnē ieslodzītais Viktors Frankls savā grāmatā "Cilvēks jēgas meklējumos". Bet pēc tam proaktivitātes ideju uztvēra un popularizēja citi psihologi, kā arī personīgās izaugsmes treneri un produktivitātes eksperti, piemēram, Stīvens Kovejs, līderības speciālists, ģimenes jautājumu eksperts, skolotājs, organizāciju konsultants un grāmatu autors, – arī latviešu valodā ir tulkotas viņa grāmatas.

Ja cilvēks ir proaktīvs, viņš neieslīgst negatīvismā ("Mani neņem darbā, jo esmu neveiksminieks, man nekad nekas neizdodas"), viņš neslēpjas aiz bezjēdzīga un neproduktīva pozitīvisma ("nekas! Viss noteikti nokārtosies!"). Viņš atzīst, ka ir atgadījies kaut kas slikts, bet uzņemas atbildību un koncentrējas uz darbību: "Jā, mani nepieņēma darbā, tas ir bēdīgi. Bet tagad es zinu, kas man ir jāiemācās, lai iegūtu sapņu darbu. Tuvākajā laikā es sameklēšu kursus un sākšu mācīties". Tāda pozīcija uzlabo garastāvokli, sniedz enerģiju un palīdz atrast risinājumu pat sarežģītās situācijās.