Acu slimību simptomi, ko var nepamanīt

Rūpējoties par redzes veselību un savu labsajūtu, nozīmīga loma ir acu spiedienam. Ikdienā cilvēki paši nevar izjust acu spiediena izmaiņas, taču tas var atstāt būtisku ietekmi uz redzes veselību – izraisīt redzes nerva šķiedru bojāeju jeb glaukomu, kura progresējot var novest pie akluma. Acu spiediena normas robežas ir no 10 līdz 20 mmHg. Acu spiedienu rada šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē acī un to baro. Ja tas rodas par daudz vai nepietiekami aizplūst prom, acu spiediens paaugstinās. Pastiprināta uzmanība acs spiediena mērījumiem jāpievērš cilvēkiem, kam pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi glaukoma. Tāpat pārmērīgu šķidruma rašanos var veicināt paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, vairogdziedzera un citas endokrīnās slimības, kas ietekmē asinsriti.

Jāatzīmē, ka acs spiediena norma dažos gadījumos var atšķirties, jo to var ietekmēt radzenes biezums. Jo plānāka ir acs radzene, jo spiediena mērījumi ir zemāki, bet, ja radzene ir biezāka, iespējams augstāks spiediens par iekārtas noteiktajām normām. Plānāka radzene ir cilvēkiem, kam veikta redzes lāzerkorekcija, tāpēc individuālā spiediena norma ir zemāka. Veicot redzes pārbaudi optikā, optometrists spiediena mērīšanai izmanto tonometru, kas, neskarot cilvēka aci, var iegūt nepieciešamos mērījumus. Tāpat jāņem vērā, ka pārbaudes laikā speciālists vienmēr izjautā par iepriekšējām saslimšanām un iespējamiem faktoriem, kas varētu radīt spiediena izmaiņas. Gadījumos, kad uz redzes pārbaudi esi nolēmis doties, lai veiktu tieši acs spiediena mērījumus, vizīti vēlams plānot no rīta, kad mērījumi būs precīzāki, jo spiediens diennakts laikā var būt mainīgs.

Līdzīgi kā ģimenes ārsts, optometrists ir primārais redzes speciālists, pie kura ir nepieciešams vērsties, ja ir novērotas sūdzības par redzes kvalitāti vai ir aizdomas par kādām ar redzi saistītām problēmām. Lai gan optometristi neveic acu slimību ārstēšanu, izmantojot modernas tehnoloģijas, viņiem ir iespēja savlaicīgi pamanīt un diagnosticēt dažādas acu slimības.

Ir, piemēram, mūsdienu tehnoloģijas, kas ļauj laikus atklāt izmaiņas acs tīklenē, kas palīdz diagnosticēt tādas saslimšanas kā glaukoma, diabētiskā retinopātija, hipertenzija, makulas deģenerācija un citas. Mūža otrajā pusē visizplatītākās acu saslimšanas ir katarakta, makulas deģenerācija un glaukoma. Diemžēl pacienti paši nespēj pamanīt pirmos glaukomas simptomus. Sākotnēji slimība progresē lēni un neietekmē redzes asumu, bet pēc tam arvien straujāk, ja netiek laicīgi atklāta un ārstēta.

Makulas deģenerācija skar aptuveni 20 procentus cilvēku, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, un regulāra kontrole palīdz konstatēt brīdi, kad nepieciešams uzsākt specifisku ārstēšanu. Tāpat arī jāņem vērā, ka acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta visbiežāk skar tieši seniorus. Sasniedzot 70 gadu vecumu, tā tiek konstatēta teju pusei cilvēku. Tā kā kataraktas progresēšanas ātrums ir neparedzams, arī šajā gadījumā būtiski ir atklāt slimību laicīgi, lai pēc iespējas veiksmīgāk kontrolētu tās progresēšanu.

Veicot redzes pārbaudi, optometristi veiks pilnu redzes pārbaudi, kuras ietvaros tiks novērtētas redzes funkcijas, acs struktūras, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus. Tomēr, ja redzes pārbaudes laikā optometrists novēros acs struktūru izmaiņas, speciālists pacientu nosūtīs pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus redzes veselības uzlabošanai un diagnostikai.