Grāmatā "Stresa menedžments" tās autore, psiholoģijas zinātņu habilitētā doktore Māra Vidnere, piedāvā vienkāršu testu, kā saprast, vai cilvēkam ir apslēptais stress. Ar izdevniecības "RaKa" atļauju to publicējam portālā "Cālis".
Lūk, deviņas visparastākās situācijas, kurās rodas ikdienišķas nepatikšanas.
Atzīmējiet (saskaitiet), cik daudz no tām jūs visvairāk uztrauc!
- Jūs vēlaties piezvanīt, taču vajadzīgais numurs visu laiku ir aizņemts.
- Kad jūs vadāt automašīnu, kāds nepārtraukti dod jums padomus.
- Kad jūs ievērojat, ka kāds jūs nepārtraukti novēro.
- Ja jūs ar kādu sarunājaties, bet kāds cits visu laiku iejaucas sarunā.
- Kad kāds pārtrauc jūsu domu gaitu.
- Ja kāds bez iemesla paaugstina balss toni.
- Jūs slikti jūtaties, ja redzat krāsu kombināciju, kuras, pēc jūsu ieskatiem, neatbilst viena otrai.
- Kad jūs, sasveicinoties ar kādu, paspiežot roku, nejūtat ne mazākās atbildes jūtas.
- Saruna ar cilvēku, kurš jūs pazīst labāk nekā jūs pats sevi.
Ja esi atzīmējis vairāk nekā piecas situācijas, tas nozīmē, ka ikdienas nepatikšanas atstāj negatīvu ietekmi uz nervu sistēmu. Pacentieties no tām atbrīvoties, lai tās neiesakņotos!
Grāmatai komplektā nāk pārbaudes materiālu burtnīca un kārtis stresa pārvarēšanai.
Ielūkojies vēl astoņos "Delfi.lv" rakstos, kas sniegts atbildes par slēpto un apzināto stresu!
Klusas un nemanāmas pazīmes, kas liecina – stress padara tevi slimu
Stress nelabvēlīgi ietekmē ne vien darbspējas, koncentrēšanos un attiecības ar citiem cilvēkiem, bet ir arī viens no dažādu veselības problēmu un slimību veicinātājiem. Noskaidro, vai aiz tavām pēkšņajām galvassāpēm un izkritušajiem matiem viltīgi neslēpjas stress.
Remdēt stresu ar ēdienu? Pārtikas produkti, kas tevi nomierinās
Pārtika stresa mazināšanā var būt viens no lielākajiem sabiedrotajiem, vai tieši otrādi – ienaidnieks. Neveselīgi ēšanas paradumi ne tikai var palielināt jau tā esošo stresa līmeni, bet veicināt arī citu veselības problēmu attīstību. Portāls "Everyday Healthy" sniedz ieskatu produktos, kuru iekļaušana uzturā tev palīdzēs gūt uzvaru pār nevēlamo stresu.
Stresa radīts saspringums kaklā un plecos: ieteikumi spriedzes mazināšanai
Ķermeņa zonas, kur varam izjust ar stresu vai trauksmi saistītu saspringumu, ir kakls un pleci. Laika gaitā tas var izraisīt hroniskas sāpes un citas veselības problēmas. Par laimi kakla un plecu muskuļu sasprindzinājums labi reaģē uz stiepšanos, jogu, relaksāciju un citām stresa pārvaldīšanas metodēm.
Efektīvas stratēģijas darba radīta stresa pārvaldīšanai
Ar stresu darbā vismaz reizi ir nācies sastapties teju ikvienam, tāpēc, par spīti tā postošajai ietekmei kā uz fizisko, tā arī garīgo veselību, nereti to pieņemam kā normu. Kā pārvarēt darba radīto satraukumu? Kā veidot savu ikdienu tā, lai tajā būtu mazāk stresa? Uz šiem jautājumiem meklējam atbildes raksta turpinājumā.
Viltīgi stresa avoti darbā un paņēmieni, kā tos novērst
Stresoru mūsu dzīvē ir daudz un dažādi, un, gribam to vai nē, no stresa izraisītājiem nevaram izvairīties pilnībā. Šķiet, piekritīs daudzi – viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ir darbs, jo tas sevī ietver daudz dažādu apstākļu, norišu un iesaistīto pušu. Un, tā kā viss, ko darbs sevī ietver, gaida, kad tiks aprūpēts, dažkārt var būt grūti atpazīt īsto stresoru.
Dzīve nemitīgā stresā. Kā mūsdienu veselības bendi darbināt savā labā
Dzīve bez stresa nav iedomājama, un ļoti daudzās situācijās neliels satraukums tikai palīdz ātrāk virzīties uz priekšu. Cik apzinīgi cilvēki darītu savu darbu, ja nemaz nebaidītos izgāzties? Tomēr arī šajā jomā var sacīt – kas par daudz, tas par skādi. No stresa pavisam izbēgt nav iespējams, bet to noteikti var iemācīties mazināt un pārvaldīt.
Četras mazāk ierastas metodes stresa samazināšanai
Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa ikvienam, no tā nav jābīstas. Tomēr ir reizes, kad satraukumu ir pārāk daudz. Ja nav iespējams stresu samazināt, ir būtiski iemācīties ar to sadzīvot un to vadīt.
Psihiatrs: Stresa pārņemtajam likt 'saņemties' ir kā likt paciesties caurejas gadījumā
Ar stresu saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Par stresu ir runāts daudz, taču tagad ikdienā biežāk nekā agrāk ienāk arī tādas galējas stresa izpausmes kā adaptācijas traucējumi un posttraumatiskā stresa (PTSS) sindroms, ko Latvijā atpazīst vien retais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
