"Slikts noskaņojums, prieka trūkums, garastāvokļa svārstības, dusmas – sevišķi tad, ja iepriekš cilvēks bijis priecīgs un laimīgs, – var viegli raisīt apjukumu un neizpratni, kas īsti notiek. Īpaši svarīgi to aktualizēt gadalaika kontekstā, kad dienas saraujas īsākas un gaišo stundu kļūst mazāk, jo sliktais garastāvoklis un enerģijas trūkums var liecināt par tādu klīnisku diagnozi kā sezonālā depresija, kas aprakstīta jau 20. gadsimta astoņdesmitajos gados," stāsta Miglinieks. Viņš norāda – depresija nav reta parādība: apmēram 20% sieviešu un 10% vīriešu noteiktos dzīves periodos ir to piedzīvojuši. Sezonālā depresija cilvēkus skar retāk, kā liecina pētījumi – ar to dzīves laikā saskaras ap četri līdz pieci procenti iedzīvotāju, un tā ir cieši saistīta ar ziemas tuvošanos un tumsu, tāpēc ziemeļnieki tai ir pakļauti biežāk nekā dienvidos dzīvojošie. Tomēr tas nenozīmē, ka tā norit vieglāk par jebkuru citu depresijas veidu, un līdzcilvēku atbalsts ir ne mazāk svarīgs.
Veselība
Par depresiju var liecināt trauksmains miegs. Kā mazināt nomāktību rudenī
Life
Kam pievērst uzmanību
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit