māja grausts spoki spoks drūmi trauma bērnība bērnības trauma
Foto: Shutterstock
Lielākā daļa cilvēku savā dzīvē ir piedzīvojuši dažādas psiholoģiskās traumas. Iespējams, tu esi pārcietis kādu traumu, ko garīgās veselības speciālisti dēvē par "lielu traumu", piemēram, vardarbību, nopietnus zaudējumus vai dzīvībai bīstamu pieredzi. Varbūt esi guvis "mazākas traumas", piemēram, piedzīvojot emocionālas ciešanas situācijās, kas nav dzīvībai bīstamas, bet kas tomēr ir mainījušas to, kā redzi sevi un citus. Jebkuras bērnības traumas var ietekmēt attiecības ar citiem, kā arī garīgo un fizisko veselību. Neatkarīgi no tā, kad trauma notikusi vai kāda tā bijusi, nevar pārvērtēt šīs pieredzes izpratnes nozīmi.

Proti, neatrisināta trauma var cilvēku vajāt – ja tā ir atrisināta, tā vairs nav trauma. Pētījumi liecina, ka tad, ja neizdodas apstrādāt gan lielas, gan mazas traumas, cilvēks emocionāli var "iestrēgt" savās sāpēs. Trauma var ietekmēt dzīvi dažādos negaidītos veidos. Tā var likt cilvēkam just nesaprotamu satraukumu.

Trauma nav atrisināta, ja tā nav pārstrādāta ne brīdī, kad tā notika, ne pēc tam. Taču, iedziļinoties savā personiskajā dzīves stāstā, var atrast daudz laba, arī sāpīgajā. Ko darīt, lai atklātu savas atmiņas un izprastu savu emocionālo traumu? Lūk, septiņi ieteikumi no klīniskās psiholoģes Līzas Frīstones portālā "Psych alive".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!