Slikts garastāvoklis? 12 vienkāršas idejas iekšējā pūķa nomierināšanai

"Līdzīgi draudīgam, melnam mākonim, slikts garastāvoklis mērķtiecīgi pārklāj mani un saindē manas domas. Es it kā pārvērstos par pūķi, un, šķiet, ka no manām nāsīm izšaujas liesmas. Visa apkārtējā pasaule šķiet naidpilna, un tādos brīžos apkārtējiem labāk turēties no manis pa gabalu. Mans skatiens deg niknumā, vārdi var ievainot jebkuru, kurš pagadīsies ceļā. Kopā ar dusmām manī aug enerģija un spēks. Esmu gatava uz visu, lai sevi pasargātu," tā raksta Džoisa Martere, psihoterapeite, vietnes "Urban Balance" radītāja, kura arīdzan publicējas portālā "Psychology Today". Lūk, viņas atklāsme gan par sevi, gan ieteikumi citiem brīžos, kad sliktā oma tevi dzen izmisumā!

"Man šodien ir reti riebīgs garastāvoklis," kādu dienu teicu savai kolēģei un draudzenei.

Es baidījos, ka viņa ieraudzīs pūķi, kaunējos par dusmām, kas mani sagrābušas, gribēju viņu brīdināt, jo baidījos sabojāt mūsu attiecības.

"Nopietni? Pēc tevis gan nepateiksi," viņa atbildēja.

Dīvaini, visbiežāk apkārtējie neredz pūķi. Visu dzīvi es centos to slēpt, un šķiet, tas arī izdevās.

"Lai kā arī nebūtu, tev ir tiesības būt sliktā garastāvoklī, ieskaitot to, kas notiek tavā dzīvē," viņa turpināja.

Man ir tiesības būt sliktā noskaņojumā? Es nekad iepriekš neko tādu nebiju dzirdējusi, un šī ideja izmainīja visu manu dzīvi.

Bērnībā man nekad to neatļāva. Dusmas nešķita normāla reakcija uz kaut kādiem notikumiem, tā tika vērtēta kā slikta uzvedība. Tika uzskatīts, ka man, labai meitenei, vienmēr jābūt laimīgai. Manas dusmas tika uzskatītas par nepieņemamām. Un tāpēc man nācās piedzīvot kaunu, vainas sajūtu un trauksmi.

Man nācās iziet garīgās izaugsmes ceļu, lai iemācītos līdzjūtību pašai pret sevi šo negatīvo jūtu pārdzīvošanai. Bet patiesībā jau – gan dusmas, gan slikts noskaņojums ir pilnīgi dabiska manas dzīves daļa. To nevajadzētu nosodīt vai novērtēt kā kaut ko destruktīvu. Mēs varam šīs jūtas kontrolēt, tikt ar tām galā, nenodarot nevienam kaitējumu.

20 gadu garumā strādājot ar sevi un praksē ar klientiem, esmu izstrādājusi, lūk, kādas metodes, kas var palīdzēt tikt galā ar sliktu noskaņojumu!

Tas ir tāpat kā vicināt rokas ūdenī, kad grimsti, vai krist panikā, atrodoties purvā, – izdarīsi sev tikai sliktāk. Vienkārši apzinies savu stāvokli un pieņem, ka tas šajā brīdī tāds ir (ar to es domāju tieši sliktu garastāvokli, bet nevis depresiju, kuras pārvarēšanai gan vajadzēs kvalificētu speciālistu).

Kas nospēlēja šo trigera lomu, izprovocējot tev sliktu garastāvokli? Vai šajā situācijā ir arī kaut kas pozitīvs? Vai no tā var gūt kādu mācību? Piemēram, es sapratu, ka man tiek gandēts garastāvoklis, kad uzņemos pārāk daudz un nespēju noteikt veselīgas robežas. Dažreiz nelabvēlīgi apstākļi paver iespējas, lai gūtu mācību un attīstītos.

Dusmas var mobilizēt, sniegt enerģiju un spēku. Sirds dziļumos es dažreiz pat esmu priecīga par savu iekšējo pūķi, kurš tā vien piepilda ar enerģiju. Cik daudz darbu es varu paveikt tādā stāvoklī! Esmu bezbailīga un izlēmīga – kas pats par sevi man nāk tikai par labu. Padomā, kā tu vari izmantot slikto garastāvokli savā labā.

Tās var izrādīties neracionālas, bet tā ir dabiska reakcija, ja pievērš uzmanību mūsu dabai un audzināšanai. Kaut kāda situācija var mūsos radīt asociāciju ar pagātni un pamodināt vecās jūtas. Mūsu emocionālā reakcija šķiet nesamērīga, bet tā ir absolūti izskaidrojama, ja raugās uz notiekošo plašākā kontekstā.

Nepasliktini savu stāvokli, spīdzinot sevi ar domām par pagātni vai uztraucoties par to, kas var notikt nākotnē. Atgriezis tagadnē, izmantojot apzinātības metodes, tādas, kā piemēram, dziļa elpošana, muskuļu relaksācija vai meditācija, un atjauno savu pārslogoto prātu, ķermeni un garu.

Apņemies neieklausīties negatīvās domās. Pārslēdz uzmanību uz kaut ko labu: pateicības sajūta veicina pozitīvu noskaņojumu. Izrādi sev empātiju (piemēram, "Ir absolūti saprotams, kāpēc esmu tik satraukta. Neķeries pie visa uzreiz, dari kaut ko vienu... Viss būs labi...").

Dod sev atelpu. Kad tev ir slikts garastāvoklis, ir īstais laiks doties pastaigāties, pabūt klusumā. Un otrādi, – šis ir nepiemērots brīdis, lai apspriestu problēmas darbā vai personīgajā dzīvē. Liec saprast tiem, kas tev ir mīļi, ka tu tagad neesi labākajā formā, un pievaldi mēli, lai nepateiktu to, ko pēcāk vari nožēlot.

Tēlaini to var iedomāties kā mīlestības "injekciju" pašam pret sevi. Kas tevi tagad varētu iepriecināt? Tas var būt jebkurš nieciņš: uzvārīt sev kafiju, apēst kaut ko garšīgu, ieiet smaržīgu putu vannā, doties agrāk pie nakts miera. Bet alkohols vai iepirkšanās te gan nederēs: kompulsīva uzvedība nereti maskējas it kā rūpēs par sevi, bet patiesībā var nest tikai kaitējumu.

Nav vērts gaidīt, ka citi spēs nolasīt tavas domas, citādi tevi gaida vilšanās un konflikti. Parunājies ar sev tuvajiem cilvēkiem, palūdz atbalstu vai arī otrādi – lai ļauj tev pabūt vienatnē, – atkarībā to tā, kas tev tagad būtu vajadzīgs.

Tev var šķist, ka pūķis esi tu pats, bet tā tas nav. Tava būtība – gaisma un mīlestība, bet mēdz būt, ka dusmas to visu apslāpē.

Garastāvoklim ir savi paisumi un bēgumi. Uzticies šiem Visuma negrozāmajam likumam: paies kāds laiks, un tavs noskaņojums uzlabosies.

Jo biežāk tu lietosi šīs metodes, jo vairāk tevī pašam pret sevi radīsies empātija un rūpes, un jo retāk šis sāpīgais stāvoklis aizēnos tavu dzīvi. Miers un klusums dvēselē atjaunosies. Katrā ziņā, – līdz laikam, kamēr vējš nemainīs savu virzienu un dzīve neatnesīs tev jaunu pieredzi. Kā rakstījusi dzejniece Kerola Lina Pīrsona, "varonis dodas ceļojumā, lai cīnītos ar pūķi un atrastu dārgumu – īsto sevi".