Kad tuvojas pavasaris, gaisā vienmēr sāk mutuļot kaut kāds mazo mušiņu mākonim līdzīgs nemiers – kaut kam jānotiek, kaut ko vajag darīt, ir laiks atmodai. Kādai?
Vienalga! Bet noteikti arī sievišķības un mīlestības atmodai! Un, jā, arī kleitu un sarkanās lūpukrāsas, jo tu taču visu ziemu sēdēji treniņbiksēs un ar līķa bālu seju. Tāpēc izaicini sevi uz trīsdesmit dienām svārkos. Tu esi vai neesi sieviete?! Un smaidi! Un atceries, ka pludmales sezona elpo pakausī, tāpēc modini arī savas aizmigušās ciskas. Mīļā, nomet ziemas bruņas, ieelpo rozā gaisu, palēcies un skrien pretī savai laimei un sievietes īstajai būtībai! Vēlams, pa baltām pludmales smiltīm vai tikko zelt sākušu pļavu. Ko tev tam vajadzēs? Neko, tikai apņēmību, enerģiju, labu garastāvokli, neviltotu smaidu, nedaudz brīva laika kaut kad rīta agrumā un kādu liegu, dārgu zīda halātu, protams, arī auto, lai aizbrauktu līdz pasaku pļavai. Bet nebaidies, par to visu tu noteikti varēsi uzzināt sievišķības retrītā "Dieviete–sieviete", festivālā "Sieviete manī un es sievietēs" vai kongresā "Sievišķīguma esence mīlestības pīrāgā". Vietu skaits ierobežots, pasteidzies!
Un es noguru no domām vien.
Pie šīs atklāsmes nonācu jau pirms pāris gadiem, bet tikai tagad laikam pienāca īstais brīdis to uzlikt uz papīra. Jo atkal ir pavasaris un atkal tas sākas.
VISNESIEVIŠĶĪGĀK MAN LIEK JUSTIES TIEŠI SIEVIETES.
No TV ekrāniem, žurnāliem un "Instagram" kontiem mani uzrunā sacakotas un sapucētas dāmas gaisīgos tilla apakšsvārkos, kuras rāda, kā viņas māk, un mudina mani uzziedēt ar histērisku smaidu. Bet vai es vispār biju novītusi? Nu, varbūt biju. Var jau būt, ka šajā laikā mēs visi bijām novītuši, ņemot vērā apstākļus, un var būt, ka beidzot es tiešām novērtēšu to sarkano lūpu krāsu, bez kuras es neesot līdz galam sieviete.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
