'Onkoloģiju bērniem ārstēt ir vieglāk'. Atpazīšana, diagnostika, ārstēšana

Kas jāzina vecākiem, saskaroties ar šo diagnozi? Kādas pazīmes liecina par iespējamo saslimšanu un kur vērsties pēc palīdzības? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta BKUS pediatre un hematoonkoloģe Elizabete Cebura.

Latvijā gada laikā tiek diagnosticēti 50–60 jauni bērnu onkoloģijas gadījumi. Šis skaits diemžēl jau vairāku gadu garumā nesamazinās, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav arī vērojams krass pieaugums, aktuālo situāciju komentē Cebura. Dažos gadījumos nākas sastapties ar situācijām, kad tiek atklāts recidīvs, respektīvi, ļaundabīga saslimšana atkārtojas pēc slimības veiksmīgas izārstēšanas iepriekš.

Lielākā daļa onkoloģisku saslimšanu bērnu vecumā ir ļoti agresīvas jeb ļaundabīgas, taču daļai jaunveidojumu, kuri ir diagnosticēti bērniem un tiek izoperēti, agresivitātes pakāpe var būt zema un pēc operācijas cita ārstēšana var nebūt nepieciešama. Eksperte uzsver, ka ārstēšanas iespējas un pieejas turpina uzlaboties. Ir slimību grupas, kur iespējama remisijas sasniegšana 85 līdz 90 procentos gadījumu, piemēram, Hodžkina limfoma, akūta limfoblastu leikēmija, nefroblastomas u. tml. Taču vēl aizvien ir dažu audzēju grupas, kuru ārstēšana ir izaicinājums un izārstēšanas rezultāti ir krietni zemāki, piemēram, atsevišķi centrālās nervu sistēmas ļaundabīgi audzēji. Ja salīdzinām izārstēšanas rezultātus Latvijā un pasaulē, tad tie ir ļoti līdzīgi.

Bērnu onkoloģisko slimību sākotnējie simptomi var būt ļoti dažādi arī vienas diagnozes ietvaros. Būtiski, ka tie praktiski nekad nav specifiski konkrētai slimībai un var būt grūti atpazīstami, jo atgādinās ikdienišķas saslimšanas. Taču ir pazīmes, kuras vienmēr var būt kā "sarkanais karogs" un norādīt par nopietnu saslimšanu, stāsta Cebura.

Kopumā pazīmes, kas varētu liecināt par onkoloģisku saslimšanu, ir sekojošas – ilgstošs un atkārtots drudzis bez citām infekcijas pazīmēm, izteikts nogurums un svara zudums relatīvi īsā laika posmā, asiņošanas tendence, kas iepriekš nav bijusi, zilumi pie minimālām traumām, deguna asiņošana u.tml., limfmezglu palielinājums, kas progresīvi pieaug vai saglabājas, īpaši, ja tie ir nesāpīgi, parādījušies pēkšņi un nesaistīti ar kādu akūtu saslimšanu. Tāpat bērnam var būt nesāpīgs rīkles mandeļu palielinājums ar strauju progresiju, kas rada rīšanas un elpošanas traucējumus, nesāpīgs sēklinieku palielinājums (vienpusējs vai abpusējs). Sāpes, kas ieilgst vai atkārtojas, vienmēr ir brīdinošs simptoms. Maziem bērniem par sāpēm var liecināt uzvedība – nemiers, raudulība, pārstāšana staigāt. Sāpes mugurā bērnam ir ļoti svarīgs simptoms, īpaši, ja tās pastiprinās naktī un mazinās sēdus vai pussēdus pozīcijā. Tāpat jebkurš jaunveidojums, pietūkums jebkurā ķermeņa daļā, pirms nav pierādīts pretējais, būtu jāuztver ar aizdomām – tas varbūt jebkur – uz ekstremitātēm, krūšu kurvja, vēdera, galvas rajonā utt. Tas var būt arī vēdera apjoma straujš palielinājums, kas ir vai nav saistīts ar sāpēm un vēdera izejas vai urinācijas traucējumiem.
Par centrālās nervu sistēmas audzēju (galvas smadzeņu audzēju) var liecināt sekojoši simptomi vai to kombinācijas: apziņas traucējumi, pēkšņa šķielēšana, redzes dubultošanās, acs ābola izvirzīšanās, rīšanas un runas traucējumi, sejas mīmikas asimetrija, līdzsvara un gaitas, kustību traucējumi, augšanas un attīstības apstāšanās, izspīlēts avotiņš un pavērtas galvaskausa šuves zīdaiņiem, kā arī galvassāpes, kuras nereti atvieglo pavadoša vemšana. Šīs galvassāpes ļoti bieži ir tieši agri no rīta.

Ja vecākiem ir šaubas par bērna veselību, tad pirmais pie kā vērsties ir bērna ģimenes ārsts vai pediatrs, kurš izvērtēs sūdzības un veiks pirmos nepieciešamos izmeklējumus. Šaubu un aizdomu gadījumā ģimenes ārsts var nosūtīt tālākai konsultācijai pie bērnu hematoonkologa BKUS, tai skaitā piesakot arī uz prioritāras rindas konsultāciju, taču bērns arī uzreiz var tikt nosūtīts uz BKUS neatliekamās palīdzības nodaļu. BKUS ir vienīgā iestāde Latvijā, kur sniedz specializētu palīdzību bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām, tādēļ visos gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģiju, bērnam ir jānonāk šeit, īpaši runājot par operācijas, biopsijas veikšanu un audzēja audu laboratorisku diagnostiku un izmeklēšanu, stāsta Cebura.

Pēc izmeklējumu veikšanas un diagnozes apstiprināšanas pacients nonāk hematoonkoloģijas nodaļā, kur tiek uzsākta ārstēšana. Tā tiek individuāli noteikta katram pacientam, ņemot vērā konkrēto slimību, stadiju un individuālos riskus, tai skaitā vecumu, iedzimtību un alerģijas. Jāņem vērā, ka audzēja ārstēšana ir ilgstošs process.

Ārstēšanas procesā var tikt kombinētas vairākas metodes – ķīmijterapija, staru terapija un operācija. Arvien biežāk tiek iekļautas jaunas metodes, piemēram, t.s. bioloģiskā jeb mērķterapija, kas iznīcina konkrētā audzēja šūnas, tās atpazīstot pēc kādām konkrētām pazīmēm.
Cebura skaidro, ka labvēlīgu ārstēšanas rezultātu lielā mērā nosaka audzēja veids un tā agresivitāte. Nozīme ir arī tam, cik nepārtraukti izdodas nodrošināt ārstēšanas programmu. Būtiska loma ir līdzestībai un sadarbībai starp mazo pacientu un tā ģimeni un medicīnas personālu. Tāpat labvēlīgs rezultāts ir ne vien pašas slimības izārstēšana, bet arī labas dzīves kvalitātes nodrošināšana un uzturēšana arī pēc tam, tāpēc jau intensīvās ārstēšanas laikā ir jāveicina normālas attīstības (gan fiziskās, gan psihoemocionālās) nodrošināšana, saglabājot dienas režīmu, higiēnas normu ievērošanu, fiziskas aktivitātes individuālu iespēju robežās, sabalansētu un drošu uzturu, "ekrāna laika" ierobežošanu atbilstoši bērna vecumam, kā arī mācību turpināšanu skolas vecuma bērniem.

Neatkarīgi no tā, kādā vecumā bērns ir saslimis, viņa organisms vēl aizvien attīstās un nobriest, tāpēc mērķis ir ne vien izārstēt onkoloģisku saslimšanu, bet arī maksimāli nekaitēt augošam bērna organismam, mazinot blakusparādības, tai skaitā tās, kuras var attīstīties daudzus gadus vēlāk. Šī iemesla dēļ visu medikamentu devas tiek noteiktas individuāli, kā arī, piemēram, staru terapija netiek veikta ļoti agrīna vecuma bērniem.

Eksperte uzsver, ka ārstēšanas procesā vecākiem noteikti nevajadzētu ar citiem bērniem salīdzināt sava bērna slimību un terapijas gaitu, jo arī tad, kad diagnozes ir vienādas, katrs slimības gadījums ir individuāls. Tāpat katram cilvēkam ir savi individuāli faktori, kas nosaka, kāda ir medikamentu vai procedūras panesamība. Eksperte aicina uzticēties un paļauties uz ārstējošo personālu. Izmisuma brīžos var rasties vēlme palīdzēt bērnam cīnīties ar saslimšanu, izmēģinot dažādus augu valsts vai homeopātiskos līdzekļus, tomēr šie līdzekļi nav zinātniski izpētīti un pierādīti, vēl vairāk – to lietošana var sarežģīt medicīnisko ārstēšanu un izraisīt nevēlamas blaknes, piemēram, aknu vai nieru darbības traucējumus.

BKUS nodrošina ne vien audzēja diagnostiku un ārstēšanu, bet arī pavadošu atbalstu ārstēšanas laikā. Nodaļā nodrošina psiholoģisko atbalstu, ar pacientu ģimenēm strādā arī sociālais darbinieks, un pēc individuālas nepieciešamības pacientiem tiek nodrošināta rehabilitācija un uztura speciālista konsultācijas, tādējādi nodrošinot kompleksu palīdzības sniegšanu ārstēšanas laikā, piebilst Cebura.

Skaidrojoša informācija par dažādām onkoloģiskām slimībām šobrīd ir pieejama portālā www.veselapasaule.lv.

Ievērojamu atbalstu mazajiem onkoloģijas pacientiem un viņu ģimenēm sniedz Bērnu slimnīcas fonds (BSF). Tas ietver specifisku un valsts neapmaksātu medikamentu apmaksu, atsevišķu diagnostikai un ārstēšanai nepieciešamu analīžu apmaksu kādā ārvalstu laboratorijā, transporta izdevumu kompensāciju un nodrošināšanu pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai nokļūtu uz stacionāru vai mājās.

Jau sesto gadu "BENU Aptieka" sadarbībā ar BSF organizē labdarības akciju "Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!", kuras ietvaros tiek vākti līdzekļi mazo onkoloģijas pacientu un viņu ģimeņu atbalstam un valsts neapmaksātu ārstniecības izdevumu segšanai bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Arī šogad šādi saņemts ziedojums 12 000 eiro apmērā.