Kurā diennakts laikā vislabāk ieturēt maltītes?

Eksperti apgalvo – vislielākā nozīme ir ēdiena kvalitātei, taču piemērotākā diennakts laika izvēle šim aspektam min uz papēžiem, skaidrots portālā "Discover Magazine". Pētījumos atklāts – uzņemot vienādu kaloriju daudzumu un lielāko daļu uzņemot ar brokastu un pusdienu maltītēm, iespējams zaudēt vairāk svara, nekā to pašu daudzumu apēdot, pietuvojoties vakara stundām, teic Kortnija Pītersone, uztura zinātnes profesore no Alabamas Universitātes Birmingemā.

Pītersone turpina dalīties pētījumu rezultātos, sakot, ka šie ļaudis dienas laikā izjutuši arī mazāku izsalkumu. Līdz ar to konstatējamas divas negatīvas iezīmes vienlaicīgi – gan lielāka kāre pēc ēdiena, gan arī mazāks svara zudums, uzsver eksperte.

Kā norāda eksperti, stāsta "sāls" slēpjas tajā, kā mūsu organisms reaģē uz badu. "Subjektīvais izsalkums" jeb tas, cik izsalcis esi, parasti ir lielāks dienas otrajā pusē, un tas saistīts ar izsalkuma hormona – grelīna – līmeni. Šis ir hormons, kas smadzenēm signalizē, ka bads ir iestājies un ļoti nepieciešams uzņemt jaunu pārtikas devu.

Taču būtu nepareizi meklēt ēdienreizēm piemērotāko diennakts laiku tikai tāpēc, lai samazinātu ķermeņa masas. Stāstam ir daudz vairāk šķautņu. Kā norādīts portālā, maltīšu ieturēšana vairāk dienas pirmajā pusē tiek saistīta arī ar ieguvumiem kopējās veselības "maciņā", piemēram, dodot iespēju vieglāk kontrolēt cukura līmeni asinīs, pazemināt asinsspiedienu, kā arī uzlabot vairogdziedzera veselību. Pētījums, kas 2021. gadā publicēts "Nutrients", atklāja sakarību starp ēdienreizi dienas pirmajā pusē un samazinātu glikozes līmeni asinīs. Savukārt kādā citā izpētē secināts, ka vēlām maltītēm var nakts komplektā arī palielināts kardiovaskulāro slimību risks.

Šo mehānismu darbībā nozīme ir arī bioloģiskajam pulkstenim. Tieši bioloģiskais pulkstenis nosaka, piemēram, kāpēc vislabākais sportiskais sniegums ir pēcpusdienā un kāpēc tieši vakara stundās ir vieglāk iemigt. "Ķermenis ir radīts, lai veiktu konkrētus uzdevumus noteiktos diennakts laikos, un no evolūcijas viedokļa tas ir loģiski," teic Pītersone. Piemēram, pirms miljoniem gadu saule bija vienīgais gaismas avots, līdz ar to cilvēki no tās kļuva atkarīgi. Šis bija iemesls, kāpēc nakts stundās ļaudis bija daudz mazāk aktīvi nekā dienas stundās.

Dietoloģe Karolīna Viljamsa uzsver – mūsu organismam ir svarīgi noteikt konkrētus laikus, kad pārtika tiek uzņemta un kad ir atslodze no ēdiena. Hormonāli un metaboliski mūsu ķermenis ir iekārtots tā, ka tam nepieciešams vismaz 12 stundu "logs", kurā pārtika netiek uzņemta nemaz, skaidro Viljamsa.

Tā cilvēki dzīvoja līdz aptuveni 1980. gadam, kad 24 stundu pārtikas pieejamība un dažādi našķi kļuva par daļu no mūsu ikdienas dzīves, raksta "Discover Magazine". Taču tas nemaina faktu, ka ķermenis daudz veiksmīgāk spēs atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, ja tiks ievērots iepriekš minētais princips. "Pirms aptuveni pusgadsimta cilvēki lielākoties ieturēja maltītes mājās, nepavisam nebija tik daudz našķēšanās iespēju, savukārt pēc vakariņām virtuves durvis tika slēgtas," norāda Viljamsa.

Ja tomēr dienas ritms nosaka, ka vakariņu maltīti iespējams ieturēt vien vēlās vakara stundās, būtu svarīgi tāpat neaizmirst par 12-16 stundu "logu" jeb atslodzes posmu. Tas nozīmē – ja vakariņas ieturi pulksten 21, vēlams vismaz līdz nākamā rīta pulksten 9 neko vēderā vairs nelikt. Tāpat nevajag ačgārni pieņemt, ka vēlo vakariņu ēdāju veselībai ir lemts "saiet grīstē" – tā vietā ieteicams vakariņām vienkārši atvēlēt "vieglākās" ēdienreizes titulu.

Pārdomas par ēdienreižu laiku eksperti rezumē ar ieteikumu – pats svarīgākais pēc vakariņām ir virtuves durvīm uzlikt atslēgu, proti, kad dienas pēdējās maltītes trauki nomazgāti, vajadzētu sev ļaut ledusskapi virināt vien ap brokastu laiku.

Turpinājumā vēl vairāki noderīgi raksti par to, kad un ko dažādos diennakts laikos ēst, vai tieši pretēji – no kā turēties pa gabalu un kāpēc.

Ļoti iespējams, reizi pa reizi dzirdi ļaudis sakām – lai arī kādi būtu tavi ēšanas paradumi, brokastis nu noteikti nedrīkst izlaist. Taču, kur divas galvas, tur vēl kāds trešais viedoklis, tāpēc arī šim pieņēmumam pretinieku netrūkst. Kā tas īsti ir: vai brokastis aizvien ir ēdienreižu hierarhijas augšgalā, ko ieteicams likt uz šķīvja, un kad ir piemērotākais brokastu laiks?

Lasīt vairāk

Diskusijas par tēmu "Vai jāēd vakariņas" nenorimst gadiem, un dietologu teorijas par to, vai vēlas vakariņas ir vai nav veselīgas, tiek paustas dažādas. Daži speciālisti pat uzskata, ka no vēlām vakariņām nedrīkst atteikties nekādā gadījumā, pie tam drīkst ēst ne tikai vieglas vakariņas, bet arī gaļu, vistu un dažreiz pat arī kādu desertu. Atbildes uz lasītāju jautājumiem par veselīgu vakariņu ieturēšanu, kā arī izplatītākos mītus par dienas noslēdzošo ēdienreizi raksturo uztura speciāliste Jeļena Zuboviča.

Lasīt vairāk

Neatkarīgi no tā, vai vēlu vakarā tiek ieturēta apjomīga maltīte vai notiesātas dažas šķietami vieglākas uzkodas, šāds ieradums veselībai nenāk par labu. Ēdot naktī, tu vari uzņemt vairāk kaloriju nekā nepieciešams, kas atspoguļojas svara pieaugumā. Turklāt ne vienmēr patiesais iemesls, kādēļ roka pati stiepjas pēc ēdiena, ir izsalkums. Šajā rakstā apkopojām ieteikumus, ko vari likt lietā, lai pārtrauktu ēst vēlu vakarā vai naktī.

Lasīt vairāk

Biežāk dzirdēts uzskats, ka pēc sportošanas vismaz stundu no ēšanas vajag atturēties, lai ļautu treniņa uzkurbulētajai vielmaiņai sadedzināt pēc iespējas vairāk kaloriju. Taču trenere Ineta Rijniece tam nepiekrīt, uzsverot, ka ir svarīgi pabarot muskuļus pirmajās 20 līdz 30 minūtēs pēc treniņa, pretējā gadījumā rezultāts – skaists, stingrs augums – izpaliks.

Lasīt vairāk

Gan profesionāli sportisti, gan arī sporta entuziasti, kas nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem ir vienisprātis par to, ka katram sportistam ir nepieciešams atšķirīgs uzturs, taču viena lieta gan ir kopīga visiem sportistiem – lai gūtu maksimālus labumus nodarbojoties ar sportu, ikvienam pēc fiziskās slodzes ir jāēd pareizi, lai palīdzētu savam organismam atgūties un nenodarītu tam pāri.

Lasīt vairāk

Jau vairāk nekā divus gadus starp mums dzīvo arī jaunais koronavīruss, kas ilgstoši bijis galvenais cilvēku dienaskārtības noteicējs. Šis laiks licis mums pieņemt "jauno normālo", kas ne tuvu nelīdzinās laikam pirms 2019. gada, tādējādi bez jautājumiem mainot arī mūsu paradumus. Un viens no tiem ir diennakts laiks, kurā ieturam par pēdējo "oficiālo" dienas maltīti dēvēto ēdienreizi jeb vakariņas.

Lasīt vairāk

Vai kafija ir kaitīga? Kas labs un kaitīgs gaļā? Vai pieaugušam cilvēkam ieteicams dzert pienu? Vai taisnība, ka vakariņot pēc sešiem vakarā nav vēlams? Uz šiem un citiem populāriem jautājumiem portālam "Delfi" atbild pazīstamā ārste dietoloģe un RSU uztura programmu direktore Lolita Neimane.

Lasīt vairāk

Pilnvērtīgs uzturs un veselīgas pusdienas mūsdienās var būt īsts izaicinājums. Ēšana darba vietā, nepareizi izvēlēti produkti un pārāk lielas porcijas ir tikai daļa no kļūdām, ko ikviens no mums ikdienā pieļauj pusdienu pārtraukumā. Šie ieradumi pasliktina gan produktivitāti darbā, gan labsajūtu. Ko darīt, lai pusdienas sniegtu ne vien sāta sajūtu, bet arī enerģiju un prieku? Skaidro "Lido" uztura speciāliste Alise Kindzule.

Lasīt vairāk

Pulkstenis rāda seši vakarā – daudzi to uzskata par robežlaiku, pēc kura par ēšanu pilnībā jāaizmirst, pat ja vēders sāk kurkstēt. Ja to pārkāpj, par atbrīvošanos no liekā svara neesot ko sapņot un papildu kilogramu nākšana klāt garantēta, jo organisms visu apēsto noglabājot tauku rezervēs. Savukārt līdz sešiem (cits viedoklis vēstī – līdz pulksten 12 dienā) varot ēst, ko un cik grib – organisms visu apēsto iztērēs enerģijas ražošanai. Uztura speciāliste Jeļena Pavlova stāsta, ka neviens no šiem tautā izplatītajiem uzskatiem neatbilst patiesībai, un atspēko arī citus mītus par ēšanu.

Lasīt vairāk

Sociālajos tīklos vēja ātrumā izplatījusies informācija, ka veselīgi produkti var veicināt pieņemšanos svarā vai pat nopietni kaitēt organismam, ja tos apēd nepareizā diennakts laikā. Rakstā, kas publicēts portālā Scoopwhoop.com, apgalvots, ka, piemēram, banāna vai biezpiena apēšana vakarā var veicināt saaukstēšanos, ābola notiesāšana pirms gulētiešanas var izraisīt kuņģa skābes līmeņa paaugstināšanos un diskomfortu naktsmiera laikā, savukārt piena glāze no rīta būs pārāk liela slodze gremošanas sistēmai. Rutks.lv lūdza šos nezināmas izcelsmes ieteikumus komentēt uztura speciālistei Jeļenai Pavlovai.

Lasīt vairāk

Ja regulāri cīnies ar bezmiegu, neraugoties uz dienas gaitā radušos lielo nogurumu, kā arī nepietiekamo naktsmieru pagājušajā naktī, ļoti iespējams, pie vainas ir tava ēdienkarte, jo īpaši, produkti, ar ko našķējies neilgi pirms došanās pie miera.

Lasīt vairāk

To, ka jāēd veselīgi, dzirdam vai uz katra soļa. Bet ko tas patiesībā nozīmē? Atbilde ir vienkārša un reizē sarežģīta - ēst veselīgi nozīmē uzņemt tādu pārtiku, kas ir uzturvielu ziņā pilnvērtīga un atbilstoša tavam dzīvesveidam.

Lasīt vairāk