Cilvēka veselība sākas ar nervu sistēmu. Vai smadzenes svarīgākas par sirdi?

Ja cilvēku moka panikas lēkmes, migrēna vai veģetatīvā distonija, kurā brīdī būtu jādodas pie psihoterapeita un kad pie neirologa vai psihiatra?

Viens kritērijs, lai vispirms dotos psihoterapeita, ir situācijas, kas nav tik nopietnas, lai būtu vajadzīgi medikmenti, lai papētītu, piemēram, garastāvokļa traucējumu, depresijas vai miega traucējumu cēloņus un mēģinātu tos koriģēt bez medikamentiem. Neirologs vairāk atbild par smadzeņu un nervu sistēmas struktūras un funkcijas traucējumiem, tiek veikti klīniski un funkcionāli testi, pacients nosūtīts uz papildu izmeklējumiem. Neirologs nodarbojas ar insultu, neirotraumu seku ārstēšanu, izmanto objektīvas metodes galvassāpju, migrēnas, muguras sāpju, roku, kāju tirpšanas, vājuma vai nespēka izmeklēšanai, respektīvi, ar visu to, kas saistīts ar perifērās un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem. Protams, nekur nav pazudis arī klasiskais āmurītis, ar kuru pārbauda refleksus. Man reiz paciente ļoti neapmierināti bilda: "Jūs izmantojat vecas metodes!" Bet āmurīti nevar aizvietot neviena magnētiskā rezonanse. Magnētiskajā rezonansē mēs redzam bildi un struktūru, ar āmurīti pārbaudām funkciju un reakciju. Vēl ir jauks instruments – adatiņa, ar kuru pārbaudām jušanas traucējumus. Centrālā nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm un perifērās nervu sistēmas, kas inervē iekšējos orgānus, rokas un kājas, muskuļus, ādu un citas struktūras. Neirologi mēģina diagnosticēt, kur ir impulsu pārvades traucējumi. Psihiatrs strādā ar psihi, neirologs – ar ķermeni. Kaut gan, protams, neiroloģija un psihiatrija pārklājas. Neirologam ar psihiatru darbošanās lauciņi pārklājas, piemēram, vieglas depresijas un trauksmes, veģetatīvās distonijas gadījumos, bet, ja neirologs netiek galā, tad jādodas pie psihiatra.

Runājot par veģetatīvo distoniju, tā liecina par izjauktu līdzsvaru veģetatīvajā nervu sistēmā. Ja rodas sajūtas, kas līdzīgas reāliem simptomiem, piemēram, sirds pārsitieni vai aritmija, elpas trūkums, gremošanas traucējumi un tamlīdzīgi, bet objektīvi slimība nav atrodama, tad tas ir saistīts ar domām un emociju regulācijas traucējumiem. Smadzeņu struktūra pagaidām nav bojāta. Smadzenēs notiekošās neskaitāmās elektrobioķīmiskās reakcijas ilgtermiņā, pateicoties neiroplasticitātei, izmaina arī smadzeņu struktūru, nostiprinot disfunkcionālo regulāciju.