Pieci mīti par ēdiena ietekmi uz sirds veselību

Lai gan vairs nedzīvojam deviņdesmitajos, aizvien ir daudz cilvēku, kam vārds "tauki" automātiski asociējas ar kaut ko sliktu un nevēlamu, sacījis ārsts, Dienvidfloridas Universitātes profesors Stīvens Mīzlijs. Taču šeit stāsts ir par izpratni, jo visi tauki nav liekami vienā maisā.

Vislielākie kaitnieki ir tā dēvētie transtauki jeb daļēji hidrogenētie tauki, un no tiem patiesi ir jāizvairās. Transtauki atrodami dažādu ātrās ēdināšanas produktu piedāvājumā – visvairāk jāuzmanās no augstā temperatūrā taukos vārītiem un ceptiem produktiem. Savukārt "labie" jeb nepiesātinātie tauki (izšķir vēl divu veidu nepiesātinātos taukus: mononepiesātinātos un polinepiesātinātos) veselībai ir pat ļoti labvēlīgi un vēlami.

Nepiesātinātie tauki mīt tādos produktos kā zivis, olīveļļa, avokado, rieksti un sēklas. Arī pētījumos pierādījies fakts, ka nepiesātināto tauku iekļaušana ikdienas ēdienkartē var palīdzēt mazināt sirds slimību risku.

Mīzlijs, kurš ir arī uztura speciālists, stāsta – daudzi viņa pacienti izvairījušies no olu lietošanas uzturā, jo uzskatījuši, ka tās ir pie vainas sliktajiem holesterīna rādītājiem Un, kur paaugstināts holesterīns, tur problēmas ar sirdi. Taču, kā norāda ārsts, ar olām vien savai sirds veselībai tādu kaitējumi neizdarīsi.

Uztura speciāliste Jeļena Pavlova reiz sacījusi: "Divas vistu olas satur 372 mg holesterīna, savukārt piecas paipalu olas – 422 mg holesterīna. Dienā cilvēkam būtu jāuzņem 200 mg holesterīna. Neskatoties uz to, ka olas satur daudz holesterīna, cilvēki, kuriem nav sirds un asinsvadu slimību, var nedēļā apēst pat septiņas olas jeb katru dienu pa vienai olai. Kā rāda pētījumi, olu patēriņam ir minimāla ietekme uz sirds un asinsvadu slimību attīstības risku." Pavlova gan uzsver, ka cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmenis nedēļā uzņemtajam olu daudzumam nevajadzētu pārsniegt no divām līdz četrām vienībām.

Holesterīna kontekstā vairāk par olām jāsatraucas par "sliktajiem" jeb piesātinātajiem taukiem, kas galvenokārt atrodami dzīvnieku izcelsmes produktos: desās, sviestā, speķī, krējumā, cietajos, puscietajos un pelējuma sieros, mērcēs, pusfabrikātos, ātrajās uzkodās un dažādos saldumos.

Ja skatāmies uz to, kā nereti izskatās maltīšu šķīvji, sarkanā gaļa pati par sevi nav nemaz tik slikta ēdienreizes sastāvdaļa kā tie produkti, ar ko tā tiek notiesāta. Taisnība, gaļā ir daudz piesātināto taukskābju, kas cilvēkiem jālieto nelielā daudzumā, jo īpaši tiem, kuru dzīvesveids ir mazkustīgs, taču šajā kontekstā var būt runa par tās patēriņa samazinājumu. Ēdienreizē gaļai nevajadzētu aizņemt ¼ no šķīvja, sacījusi Pavlova – pēc Vidusjūras diētas ieteikumiem sarkano gaļu vēlams ēst retāk nekā divas reizes nedēļā.

Kā portālam atklājis sirds ķirurgs un grāmatas "Stay Off My Operating Table" autors Filips Ovaldija, problēma nereti ir gaļas kombinēšanā ar dažādām mērcēm, fritējumiem un gāzētiem dzērieniem. Tas, ko noliekam blakus gaļai, vēl spēcīgāk var ietekmēt sirds veselību, jo, piemēram, fritējumi nāk kopā ar transtaukiem, bet gāzētie, saldinātie dzērieni – cukuru, un to saista ar paaugstinātu sirds slimību risku.

Atceries – trekni sarkanās gaļas gabali noteikti nav tas, uz ko vajadzētu mest aci, jo tajos ir daudz iepriekšminētās piesātinātās taukskābes, kas patiesi sirds veselībai var pamatīgi "iegriezt".

Būtu jau lieliski, ja uz pasaules pastāvētu kāds bezriska brīnumlīdzeklis, kas ļautu cilvēkam bezbēdīgi dzīvot, ne tā? Ēd un dari ko gribi – brīnumlīdzeklis par tavu veselību jau ir parūpējies un sargā organismu no visa nelāgā! Kā skaidrojis Mīzlijs, daļa viņa pacientu, kas ikdienā lieto, piemēram, holesterīnu pazeminošus medikamentus, tieši šādi arī uzvedas. "Es pat nevaru pastāstīt, cik daudz man ir bijis tādu pacientu, kuri devušies ieturēt maltīti ārpus mājas ar domu – iedzers vienu tabletīti holesterīnam un varēs ēst, ko vien vēlas," eksperts sacījis. Tā, diemžēl, realitātē nenotiek – uzturs un dzīvesveida izvēles ir galvenais faktors.

Mīzlijs turpina, stāstot, ka uzturvērtībā zema ēdienkartes izvēle, kā arī fizisko aktivitāšu trūkums mazina ārstēšanā izmantoto medikamentu statīnu "spējas". Vairāk par holesterīna līmeņa normalizēšanu vari uzzināt šajā rakstā, kur lasāms kardioloģes komentārs.

Ovaldija uzsver, ka sākt rūpēties par sirds veselību nekad nav par vēlu. Arī tad, ja ārsta kabinetā tiek diagnosticēta kāda sirds slimība, veselīga diēta un pareizās dzīvesstila izvēles var mazināt radītās izmaiņas. "Man ir bijuši pacienti, kas pēc sirds operācijas pievērsuši daudz rūpīgāku uzmanību dietai un paradumiem, tādējādi ļoti ievērojami uzlabojot sirds veselību."

Sirds veselības kontekstā spēcinoša un savā ziņā pat iedvesmojoša ir apziņa, ka ļoti daudz tomēr ir mūsu pašu rokās. Lai arī kāda ir tava vai ģimenes anamnēze, simtprocentīga sirdslēkme nav ierakstīta neviena liktenī.