Medikamenti un uztura bagātinātāji: galvenās atšķirības un iespējamās blakusparādības

Veselības aprūpes speciālisti palīdzēs izvērtēt medikamentu vai uztura bagātinātāju lietošanas nepieciešamību, izskaidros par atšķirībām starp uztura bagātinātājiem un medikamentiem, to ietekmi uz cilvēka veselību un pareizu lietošanu, norādīts Rīgas pašvaldības veidotajā portālā "Veseligsridzinieks.lv".

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parasta uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu veidā (vitamīni vai minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiskā ietekme. Turpretī zāles ir jebkura viela vai vielu salikums, kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi. Zāles var izmantot cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai arī lai noteiktu medicīnisko diagnozi. Uztura bagātinātāji nav zāles, līdz ar to tie nav paredzēti slimību ārstēšanai un profilaksei.

Uztura bagātinātāju un zāļu deva tiek noteikta individuāli atbilstoši katra cilvēka veselības stāvoklim un vecumam. Lai uztura bagātinātāju lietošana vai arī medikamentozā terapija būtu efektīva, pacientam ir jābūt līdzestīgam – zāles un uztura bagātinātāji jālieto atbilstoši ārsta vai farmaceita norādījumiem. Līdzestības trūkuma dēļ netiek sasniegts vēlamais efekts. Lietojot uztura bagātinātājus, jāpatur prātā, ka bieži vien dažāda nosaukuma produkti satur vienas un tās pašas vielas, līdz ar to cilvēks var ļoti viegli pārsniegt kāda vitamīna vai minerālvielas ieteicamo diennakts devu, tādējādi paaugstinot blakusparādību risku.

Savukārt pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (Food and Drug Administration, FDA) datiem, 16 procenti no kļūdām, kas ir saistītas ar neatbilstošu medikamentu lietošanu, rodas nepareiza ievadīšanas veida dēļ, piemēram, zemmēles tablešu vai injicējamā šķīduma norīšana. Pirms zāļu vai uztura bagātinātāju lietošanas ir obligāti jāizlasa lietošanas instrukcija. Uzmanība jāpievērš laikam, kad zāles jālieto – no rīta, vakarā, pusdienlaikā, pirms vai pēc ēšanas. Zāļu lietošana pirms ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto vismaz 30 minūtes pirms maltītes. Savukārt lietot zāles pēc ēšanas nozīmē, ka zāles jālieto 30 minūtes pēc maltītes.

Medikamentu sastāvā esošās vielas var mijiedarboties gan ar uztura bagātinātāju komponentiem, gan arī ar pārtikas produktiem. Polifarmācijas pacienti jeb cilvēki, kuri lieto vairākus medikamentus, ir īpaši pakļauti mijiedarbību riskam. Konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, vienmēr ir jāizstāsta, kādas zāles vai uztura bagātinātājus lietojat, lai mazinātu iespējamo mijiedarbību un blakusparādību risku.

Būtiski ir ievērot arī lietošanas instrukcijā sniegtos norādījumus par noteiktu dzērienu (piemēram, piens, alkohols, greipfrūta sula) un ēdienu (piemēram, taukvielām bagāts ēdiens) lietošanu uztura bagātinātāju un zāļu terapijas laikā, jo to iedarbība var mainīties. Piemēram, kalcijs būtiski samazina dzelzs uzsūkšanos, tāpēc ar kalciju bagāts uzturs vai kalciju saturoši uztura bagātinātāji jālieto atsevišķi no dzelzs preparātiem (ar intervālu no divām līdz četrām stundām). Savukārt C vitamīna lietošana kopā ar dzelzi spēj uzlabot tā biopieejamību.

Daudzu medikamentu iedarbību var ietekmēt alkohols. Dažreiz zāļu efekts var ievērojami pastiprināties, citreiz – samazināties, jo alkohols var kavēt medikamentu uzsūkšanos vai to izvadīšanos no organisma, kā arī mainīt to iedarbību. Piemēram, pirms gulētiešanas iedzertas miega tabletes efekts var tikt novērots vēl nākamajā dienā.

Lietojot konkrētas zāles, ir jāpievērš uzmanība arī tam, kā šo medikamentu lietošana var ietekmēt transportlīdzekļa vadīšanu. Piemēram, zāles ar nomierinošu efektu var samazināt reakcijas ātrumu, veicināt miegu un citādi ietekmēt ceļu satiksmes drošumu.

Pēkšņa noteiktu zāļu lietošanas pārtraukšana var izraisīt blakusparādības vai pasliktināt veselības stāvokli, tāpēc pirms jebkādu izmaiņu veikšanas ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Noteiktu medikamentu lietošana var būt kontrindicēta cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret kādu no medikamenta sastāvā esošajām vielām – gan aktīvajām, gan palīgvielām. Iespējamo alerģisko reakciju spektrs ir liels – sākot ar ādas reakcijām un līdz pat anafilaktiskajam šokam. No alerģiskās reakcijas atkārtotas rašanās var izvairīties, nelietojot šo reakciju izraisošo vielu. Cilvēkiem, kuri alerģiski reaģē pret noteiktām zālēm vai to palīgvielām, jāizveido alerģijas pase, un tā vienmēr jāņem līdzi, ejot pie ārsta.

Ja cilvēkam rodas kādas blakusparādības, lietojot zāles vai uztura bagātinātājus, par to vienmēr ir jāinformē ārsts vai farmaceits.

Lai uztura bagātinātāji un zāles būtu drošas un saglabātu savu iedarbību, tās ir pareizi jāuzglabā. Ir jāpievērš uzmanība iegādāto zāļu uzglabāšanas nosacījumiem. Piemēram, atbilstoši ražotāja norādījumiem zāles ir jāglabā aukstā vietā, vēsā vietā vai istabas temperatūrā. Nepareiza zāļu uzglabāšana var mazināt to efektivitāti.

Raksts tapis, sadarbojoties Rīgas domes Labklājības departamentam un SIA "OnPlate".