Valsts nodrošina sirds veselības pārbaudes, bet pacienti par to nezina
Foto: Shutterstock
Ir bezgala skumji kārtējo reizi atkārtot, ka Latvija atkal ir vienā no pēdējām vietām kādā no jomām. Šoreiz tas attiecas uz kardioloģiju vai, precīzāk sakot, kā dzīvību apdraudošu, tā arī mazāk bīstamu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku 40 līdz 69 gadus veciem cilvēkiem bez SAS komplikācijām vai diabēta. Diemžēl, saskaņā ar Eiropas Kardiologu biedrības iniciētā pētījuma* datiem, Latvija ir ierindota starp ļoti augsta riska valstīm. Un tas nav nekāds pārsteigums – saslimstība un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir nemainīgi pirmajā vietā.

Risku novērtējuma nozīme

Ņemot vērā mūsu sabiedrības ne visai augsto veselības pratības līmeni, kā arī citus faktorus (piemēram, salīdzinoši zemo līdzestību savas veselības kontrolē), liela daļa iedzīvotāju attopas un sāk rīkoties tikai tad, kad to vairs nevar nedarīt, kad problēmas nopietni samilzušas un prasa atbilstošu darbību. Tiek dzēsts "ugunsgrēks" – un tam nepieciešami gan nopietni veselības budžeta līdzekļi, ārkārtas rīcība, gan, protams, neiztikt arī bez stresa un pārdzīvojumiem.

Sirds slimībasAsinsspiediensAugsta asinsspiediena risksSirds veselībaSirds un asinsvadu slimības

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit