Foto: Shutterstock
Gaidot mazuli, sievietei īpaši rūpīgi jāseko līdzi savai veselībai – tādēļ tiek veikti dažādi izmeklējumi. Risks, ka sievietei attīstīties gestācijas diabēts, ir viena no visbiežāk sastopamajām ar aptaukošanos saistītajām grūtniecības problēmām. Kas ir gestācijas diabēts un kā to noteikt grūtniecības laikā, skaidro "Klīnika EGV" endokrinoloģe Sabīne Skrebinska.

Gestācijas diabēts ir pirmreizēji diagnosticēti glikozes vielmaiņas traucējumi grūtniecības laikā, kas normalizējas pēc dzemdībām.

Orālo glikozes tolerances testu jeb "cukura slodzes" testu ginekologs rutīnā nozīmē no 24. līdz 28. gestācijas jeb grūtniecības nedēļā, taču, ja pirms grūtniecības ir bijuši riska faktori (ķermeņa masas indekss lielāks par 30, policistisko olnīcu sindroms, insulīnrezistence, gestācijas diabēts, augļa makrosomija u.c.), tad testu rekomendē veikt agrīni, respektīvi, 16. līdz 18. nedēļā, lai savlaicīgi diagnosticētu glikozes izmaiņas.

Testa veikšanas dienā grūtniece ierodas izvēlētā laboratorijā un sākotnēji nodot asins analīzes tukšā dūšā (t.i. vismaz astoņas stundas nav uzņemtas kalorijas). Sekojoši izdzer 75 gramus glikozes šķīdumu 10 līdz 15 minūšu laikā, atkārtojot testa parauga ņemšanu pēc vienas un divām stundām. Svarīgi šo divu stundu laikā neveikt nekādas fiziskas aktivitātes (tostarp pastaigāties), jo tās laikā glikoze tiek asimilēta jeb uzņemta šūnās un var rezultēties ar viltus zemākiem rezultātiem.

Sabīne Skrebinska akcentē – svarīgi atcerēties, ka analīžu veikšanas rītā nedrīkst pirms testa lietot progesteronu, levotiroksīnu un glikokortikosteroīdus (piemēram, prednizolons, hidrokortizons), jo var tikt izmainīti rezultāti. Pēc starptautiskām vadlīnijām gestācijas diabēts ir diagnosticēts, ja vismaz viens glikozes mērījums ir virs norādītās normas, respektīvi, tukšā dūšā virs 5,1 mmol/L, vienu stundu pēc – virs 10,0 mmol/L un divas stundas pēc glikozes šķīduma izdzeršanas – virs 8,5 mmol/L.

Ja paaugstināta tukšas dūšas glikēmija tiek diagnosticēta pirms 23. gestācijas nedēļas, tad būtiski ir savlaicīgi vērsties pie endokrinologa, lai tiktu izslēgti citi cukura diabēta tipi (2. tipa cukura diabēts, MODY (ang. "maturity onset diabetes of the young") tipa cukura diabēts).

Vēl viens svarīgs aspekts ir vēlamais svara pieaugums grūtniecības laikā, vadoties pēc ķermeņa masas indeksa pirms grūtniecības iestāšanās. Gan pazemināts, gan paaugstināts ķermeņa masas indekss (svara un auguma kvadrātmetra proporcija – kg/m2) ir saistīts ar grūtniecības komplikāciju risku:

  • priekšlaicīgas dzemdības, zems jaundzimušā dzimšanas svars, ekskluzīvās barošanas uzsākšanas izaicinājums;
  • liels bērna dzimšanas svars un dzemdību distocija, ķeizargrieziena risks.

Ja ir izmaiņas glikozes slodzes testā, tad tālāk grūtniece nonāk pie endokrinologa, kur tiek pārrunāti diētas principi, fiziskās aktivitātes loma, turpmākā glikēmijas paškontrole, lietojot speciālu ierīci glikometru. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti citi speciālisti kā diabēta apmācības māsa, uztura speciālists un fizioterapeits.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!