pāris, pusaudži, jaunieši, viedtālrunis, internets
Foto: Shutterstock
Patērējot digitālo pasauli, lai aizbēgtu no spriedzes fiziskajā, rodas paradokss – saņemam cita veida fizisko un mentālo stresu. Bēgot no vilka, uzskrienam lācim. Lūk, septiņi vienkārši paņēmieni, kas palīdzēs šīs savstarpējās attiecības padarīt veselīgākas!

Neapšaubāmi, patērētais laiks pie viedajām ierīcēm strādājot un/vai atpūšoties tikai pieaug. Tās, protams, sniedz būtiskus labumus – sakarus, izklaidi, izglītību – bet, ja lietojam par daudz, tās kļūst veselībai toksiskas. Grāmatas "Digital Inferno" autore Klaudija Lorenzo Rubjēra, skaidrojot gudro ierīču ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, min dažas no sekām – acu nogurums, kakla sāpes, slikts miegs, stress un sasprindzinājums. Ja šie simptomi nav sveši vai šķiet, ka skatīšanās zilajos ekrānos paģēr pārāk lielu dzīves daļu, noderēs viņas sniegtie padomi – vienkārši soļi kā kontroli paņemt savās rokās. Neatteikties un neignorēt, bet lietot apzinātāk un jēgpilnāk. "Esi digitālo lēmumu pieņēmējs un nevis digitālais upuris," viņa mudina.

Kā atgūt kontroli?

1. Nost!
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir atteikties no gudro ierīču turēšanas rokas stiepiena attālumā. Skatoties televizoru, nenovēršot un nesadalot uzmanību, viedtālrunis jānoliek nost un jākoncentrējas uz konkrēto uzdevumu. Vēl svarīgāk, telefonu nedrīkst turēt gultas tuvumā. Lai pamodina pulkstenis un grūtībās iemigt, nav kārdinājuma sevi iemidzināt ar izklaidēm tālrunī.

2. Laiks nav bezgalīgs
Pārāk ilga laika pavadīšana pie zilo gaismu izstarojošajiem ekrāniem var izraisīt galvassāpes un bojāt redzi. Šis laiks ir jāierobežo un jāmeklē rīcības alternatīvas, piemēram, ziņu rakstīšanas vietā – ierakstīt balss ziņas.

3. Neļauties tikt traucētam
Bailes palaist garām un kaut ko nokavēt – jeb FOMO (fear of missing out) – ir fenomens, kas liek nepārtraukti pārbaudīt telefonos un sociālajos tīklos notiekošo. Par laimi, FOMO ir pieejamas zāles un tā ir aplikāciju atgādinājumu signālu atslēgšana. Kā nekā, neskaitāmie paziņojumi un signāli izraisa ne tikai garīgu, bet arī fizisku stresu, un traucē veicamā uzdevuma izpildei. Kā liecina pētījumi, pat viedtālruņa atrašanās tuvumā (arī ar izslēgtu skaņu) pasliktina veiktspēju. Tāpēc, bez skaņas un tālāk no sevis nost!

4. Digitālās pauzes
Digitālās pārslodzes rezultāts var būt pat depresija un trauksme. Pastaiga dabā, grāmatas lasīšana, izbrauciens ar velosipēdu – jebkura nodarbe, kaut uz stundu, būs vērtīgs ieguldījums veselībā. Un to sākt var ar atteikšanos no viedtālruņa lietošanas gultā un ēšanas laikā.

5. Acu veselībai
Pārmērīgs acu noslogojums, protams, ietekmē redzes kvalitāti un ja ir iespēja strādāt/izklaidēties pie tādiem lielākiem ekrāniem kā dators vai planšete, nav nepieciešamības redzi sasprindzināt pie viedtālruņa salīdzinoši nelielā. Tajā pašā laikā, ekrānu aptumšošana, atspīduma samazināšana, krāsu nomaiņa pret melnbaltu un citas pieejamās funkcijas nav maznozīmīgs redzes atpūtināšanas aspekts.

6. Haosa kontrole
Informācijas haosa pārslodzes un savas efektivitātes veicināšanai palīdzēs aplikāciju un failu organizēta sakārtošana. Meistarība ir lietošanas kvalitātē un nevis kvantitātē! Ja vēl šaubies par tā nepieciešamību, laika uzskaites lietotnes būs labs un šausminošs atgādinājums cik ātri, un daudz pazūd laiks gudro tehnoloģiju kompānijā.

7. Poza
Gulšņāšana, pārliekšanās pāri, zemu noliekta galva... visas šīs deformējošās pozas traumē kā kaklu, tā muguru. Jāsēž ar taisnu muguru, skatienam vērstam taisni uz priekšu, regulāri jāizstaipās un jāvingro. Un to visu jādara bez iemīļotā tālruņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!