Tieši tādēļ vecākiem jāpievērš uzmanība, attiecoties pret un komentējot gan bērnu, gan citu cilvēku, gan pašiem savu ķermeni, un apdomājot, vai tiešām ķermenis ir būtiskākais faktors, kas nosaka cilvēka vērtību? Daudz svarīgāk ir pamanīt arī bērna/cilvēka rakstura iezīmes, spējas un talantus, to kopumu, kas viņu padara īpašu un neatkārtojamu," uzsver veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste dr. Laila Siliņa.
Šopavasar norisinājās "Vivendi" bezmaksas tiešsaistes diskusija "Kā veidojas mans ķermeņa paštēls", kuras laikā psihoterapijas rezidente dr. Agija Tomme, uztura speciāliste dr. Laila Siliņa un fizioterapeite Līga Grīnbauma aktualizēja tēmu par to, kā mēs uztveram savu ķermeni un kādēļ cilvēkiem nereti veidojas zema pašvērtība sava ārējā izskata dēļ.
Runājot par ārējo paštēlu, svarīgi ir arī tas, ko un kā mēs par savu ķermeni domājam – vai šīs domas jeb "iekšējā balss" ir pieņemošas, atbalstošas un laipnas, vai drīzāk kritizējošas, dusmīgas vai pat nievājošas. Atkarībā no uztveres un domām, rodas arī attiecīgas emocijas, ko pret savu ķermeni jūtam, bet no tām, savukārt, izriet darbības: veselību un labu pašsajūtu veicinošas, vai destruktīvas un kaitējošas.
Īpaši trausli posmi ir arī, piemēram, pubertāte vai partnerattiecību veidošanas brīži, kad vēlme būt skaistam, pievilcīgam vai iekārojamam, tostarp ķermeniski, ir īpaši aktuāla. Mūsdienās nevar noliegt arī mediju, jo īpaši – sociālo tīklu ietekmi. Cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar citiem un tiekties uz iedomāto ideālu, kas, iespējams, nemaz nav reāli sasniedzams.
Ēšanas traucējumi ir viens no veidiem, kā, veicot destruktīvas darbības, varam mēģināt mainīt savu ķermeni, cerot un ticot, ka, ārienei mainoties, mainīsies ne tikai domas un sajūtas par ķermeni, bet arī dzīve kopumā. Iespējams, sāks veikties darbā, attiecībās, un dzīve kļūs skaista un krāsaina.
"Šo domāšanas modeli uztur ēšanas traucējumu pacientiem tik raksturīgā ķermeņa/svara/izskata pārvērtēšana. Tas nozīmē, ka svaram un izskatam tiek piešķirta vadoša loma savas pašvērtības uzturēšanā, un ēdiens ir vienkāršākais instruments, ar ko savu vērtību – svaru un izskatu – koriģēt. Domas, emocijas un darbības, kas riņķo ap ēdienu un svaru, aizņem lielāku daļu laika un enerģijas, nekā attiecības, mācības, darbs, ģimene, draugi vai hobiji. Šis ir arī viens no iemesliem, kādēļ ēšanas traucējumiem ir ne tikai fizisko un emocionālo veselību graujošas sekas, bet arī liels iespaids uz dzīves kvalitāti kopumā," skaidro dr. Laila Siliņa.
Iespējas mainīt ķermeni, īpaši, ja sevis uztvere ir izkropļota, bet mērķis – nereāls, visbiežāk beidzas ar neveiksmi. Šādas neveiksmes pašvērtējumu padara vēl trauslāku un dod milzīgu bezspēcības sajūtu. Lai atgūtu vismaz nelielu kontroles sajūtu pār dzīvi, tiek manipulēts ar to, kas, vismaz šķietami, "ir mūsu rokās" – ēdienu un, bieži vien, pārmērīgām fiziskajām aktivitātēm.
Kā uzlabot ķermeņa paštēlu
- Pamanīt un novērtēt personības un ķermeņa pozitīvās iezīmes, sasniegumus un spējas, ne tikai vizuālo veidolu;
- Fokusēties uz fiziskām aktivitātēm, kas sniedz prieku un ļauj sajust savu "varēšanu" - spēku, lokanību, izturību, bez mērķa mainīt izskatu vai svaru;
- Būt pateicīgam par to, ko ķermenis spēj;
- Piedomāt pie iekšējā dialoga ar sevi – neaizmirst arī novērtēt, paslavēt, atbalstīt un būt vienkārši iejūtīgam pret sevi, bez liekas kritikas vai noniecinājuma;
- Nesalīdzināt sevi ar citiem!
Diskusijas ieraksts pieejams šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
