Domās visu slikto griez pa riņķi? Kas ir ruminācija un kā sev palīdzēt

Citiem vārdiem sakot, ruminācija ir tad, kad cilvēks atkārto un pārdomā negatīvas domas un pieredzes, kas var izraisīt emocionālas ciešanas un paaugstināt trauksmi. Tā ir kā riņķveidīga domāšana un tulkojumā no latīņu valodas (rūminātio) nozīmē "atgremot", "košļāt".

Šī pastiprinātā fokusēšanās uz savām nomāktajām izjūtām par sevi, nemitīga domāšana par savām grūtībām un sūdzībām, saredzot nepilnības sevī, ir kā domu deja uz riņķi, kas ar katru reizi arvien vairāk un vairāk pastiprina ruminācijas procesu. Bieži cilvēki ruminē par grūtībām, lai tās risinātu, taču gadās, ka pati ruminācija jau ir kļuvusi par šo grūtību.

Cik bieži tu sevi esi pieķēris, ka domas iet uz riņķi un pastāvīgi atkārtojas? To nepārtrauktā ruminēšana var novest pie izdegšanas, noguruma, emocionālām sāpēm, grūtībām koncentrēties, apātijai, pasivitātei, zemai motivācijai, skumjām, attiecību problēmām un pat depresijas. Būtiski ņemt vērā, ka šīs domas visbiežāk nav mērķtiecīgas un nepalīdz neko atrisināt. Turklāt ruminācija var izraisīt neproduktīvu uzmanības koncentrēšanos uz pagātnes notikumiem un problēmām, neļaujot cilvēkam iet uz priekšu un risināt tās. Šī apburtā loka efekts var pastiprināties, jo cilvēks sāk izjust arvien lielāku sasprindzinājumu, koncentrējoties uz iekšējām domām un emocijām, tādējādi attālinoties no citiem un apkārtējās pasaules, norāda psiholoģe.

Foto: Psiholoģe Baiba Kalnciema.

Bieži cilvēks atkal un atkal atsauc atmiņā kādu negatīvu situāciju. Viņš cer, ka situācija atrisināsies pēc iespējas ātrāk un labvēlīgāk. Taču, jo vairāk domas dejo šo riņķa danci, jo grūtāk saprast, ko ar tām darīt. Atrast risinājumu kļūst arvien sarežģītāk.

Pārdomas par pagātnes notikumiem ietekmē emociju izpausmi. Sievietēm vairāk nekā vīriešiem piemīt uzskats, ka negatīvas emocijas, dusmas, skumjas un bailes ir grūti kontrolējamas.

Ja cilvēks ruminē "kāpēc" formā, piemēram: "Es jūtos nomākts/a, jo partneris nepiekrita manam viedoklim," tas mazina negatīvu emociju izjūtu. Tādā veidā ļaujot reflektēt par pagātnes notikumiem, bet neiegrimt negatīvās emocijās. Savukārt, ja cilvēks par pagātni domā "kā" formā, tad pastāv lielāka iespēja iegrimt negatīvo emociju izjūtās, piemēram: "Es jūtos pazemots/a". Šī "kā" forma daudz vairāk ir saistāma ar rumināciju, jo tādējādi var palielināt negatīvo emociju izjūtu.

Kalnciema min, ka ruminācijai ir sevis pastiprinoša darbība, un to var attiecināt arī uz starppersonu attiecībām. Iespējams, ikdienā tam netiek pievērsta tik liela uzmanība, taču ruminācija ir iekšējais process, līdz ar to tā neapšaubāmi atstāj iespaidu arī uz attiecībām. Tiek uzskatīts, ka cilvēks ar izteiktu ruminācijas tendenci tuvas attiecības ar partneri uztver ar lielāku konfliktu iespējamību.

Padomā, kā ir ar tevi, kad it kā nenozīmīgu sarunu uzsākot, tā viegli uzliesmo un pārvēršas par konfliktu. Līdzīgi vai tāpat būtu novērojams arī cilvēkiem ar izteiktu tendenci ruminēt pāridarījuma situācijā. Viņiem tiek novērota vēlme atriebties. Tiek runāts arī par tādu rumnācijas veidu, kas ir saistīts ar atkarības tendenci un pastiprinātu vajadzību pēc attiecībām, citu atzīšanas, novērtēšanas.

Šīs ir tikai dažas ruminācijas ietekmes, kas var atspoguļoties attiecību kontekstā. Svarīgi ir izdarīt secinājumu, kā ruminācija iespaido tevi attiecību veidošanās kontekstā un vai tā neapgrūtina savstarpējo komunikāciju gan ģimenē, gan darbā, gan citās savstarpējās komunikāciju izpausmēs.

Atceries, ka katram cilvēkam ir atšķirīga pieredze un ruminācija var būt dažāda. Svarīgi ir meklēt savas unikālās stratēģijas, lai tiktu galā ar rumināciju un uzlabotu savu emocionālo stāvokli, savas attiecības ar sevi un apkārtējo pasauli.