Kad rokas kļuvušas neveiklas: svarīgākais par trīci un satvēriena spēka atjaunošanu

Kā tik mēs nelietojam rokas ikdienā! Turklāt pat nepievēršot pārlieku uzmanību visām darbībām – aizsienam kurpju auklas, atveram marinētu gurķu burciņu, stūrējam automašīnu, izmantojam, lai piezvanītu pa tālruni – tās ir tikai dažas no komplicētām, atšķirīgu spēku un veiklību patērējošām kustībām. Taču līdz ar vecumu pirksti un rokas var kļūt vājāki un to locītavas var zaudēt plastiskumu, arvien grūtāk top izpildīt sīkas motorās darbības.

Dažas roku problēmas var pat liecināt par noteiktiem veselības stāvokļiem. Neiroloģe Veselības centru apvienībā Dace Bērziņa skaidro, kam jāpievērš uzmanību, lai saglabātu rokas labā formā, un ko darīt, ja tās sāk sliktāk klausīt vai kustību grūtībām pievienojas sāpes. Savukārt farmaceite Daiva Āboliņa iesaka piemērotākos ādas kopšanas veidus un līdzekļus, kā arī brīdina par dažām medikamentu grupām, kas var sekmēt roku veselības pasliktināšanos.

Novecojot satvēriena spēks neizbēgami zūd, kas var apgrūtināt ikdienas darbu veikšanu. "To var izraisīt mazo locītavu artrīts vai muskuļu masas zudums, kā arī nerva bojājums nepareiza noslogojuma dēļ. Ja tas notiek pēkšņi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo pie vainas var būt kāds nopietnāks iemesls, piemēram, rokas artērijas nosprostošanās, strauji noritoša nerva saspiešana vai asinsrites traucējumi galvā," skaidro neiroloģe.

Ārsts speciālists vai fizioterapeits var pārbaudīt roku spēku un palīdzēt to atgūt vai saglabāt. Ir ļoti svarīgi pareizi veikt vingrojumus rokām – vieni palīdzēs uzlabot asinsriti rokās un mazināt izmaiņas locītavās, citi – atbrīvot iespiesto nervu. Ārste norāda: "Locītavu darbības uzlabošanai ir vērtīgas lēni veiktas rotējošās kustības. Savukārt nerva kompresijas gadījumā labāk palīdz stiepjošie vingrojumi locītavām, nevis ilgstoša muskuļu nodarbināšana, saspiežot dūrē bumbiņu. Apgūto vingrinājumu sākotnēji izpildiet tik dažas sekundes, tad atpūtieties un atkārtojiet to, vēlams 10 reizes ar katru roku. Sāciet ar vienu reizi dienā vai katru otro dienu atkarībā no tā, kā rokas jūtas un tiek galā ar jauno slodzi."

Rokas var trīcēt daudzu iemeslu dēļ jebkurā vecumā, taču biežāk tas notiek pēc 50 gadiem. "Dažas zāles, piemēram, garastāvokļa stabilizatori un medikamenti, kas ārstē krampjus, var trīci izraisīt vai pastiprināt. Ietekme var būt arī trauksmei, stresam, zemam cukura līmenim asinīs, nogurumam vai pārāk lielam daudzumam ar tēju vai kafiju uzņemta kofeīna," saka farmaceite.

Artrīts rada iekaisumu locītavās un tas dažkārt ieperinās vietās, kur ir bijuši lūzumi, sastiepumi vai plīsumi pat, ja viss ir ticis izārstēts. Līdz ar vecumu, pastāv lielāka iespēja saskarties ar šo veselības problēmu un laika gaitā tā var izraisīt spēcīgas sāpes, pietūkumu un kustību zudumu.

Neiroloģe Dace Bērziņa skaidro: "Ja izrādīsies, ka roku spēju samazināšanās iemesls ir artrīts, ārsts vēlēsies noskaidrot, cik aktīvu dzīvesveidu piekopiet, kā sāpes locītavās un locītavu stīvums ietekmē ikdienas dzīvi. Var ieteikt pretiekaisuma līdzekļus vai steroīdu injekcijas, kas var mazināt sāpes un pietūkumu uz nedēļām vai, iespējams, mēnešiem. Dažos gadījumos var palīdzēt ortozes, kas pasargā locītavas un neļauj tās pārlieku noslogot."

Artrīta sāpes labi var mazināt aptiekā iegādājamie geli, kuru sastāvā ir eikalipta ēteriskā eļļa, daudz mentola, vai sildoši gēli, kas satur ir kapsaicīnu (tas izdalīts no sarkanajiem čili pipariem). Sildošā vai, tieši pretēji, atvēsinošā darbība var labi mazināt sāpes, ja ir osteoartrīts (tas var skart ne tikai ceļa locītavu, bet arī plaukstas). Osteoatrīta gadījumā var palīdzēt arī iekšķīgi lietojami bezrecepšu medikamenti, tādi kā glukozamīna pulveri vai avokado un sojas pupiņu eļļas kapsulas. Šie preparāti gan ir paredzēti vismaz triju mēnešu lietošanai, tomēr tie var samazināt sāpes un, līdz ar to, vajadzību lietot pretsāpju zāles.

Kaite ar šo sarežģīto nosaukumu izpaužas kā plaukstas saistaudu slimība, kad slānis zem ādas (fascija) sabiezē. Tas var izraisīt pirkstu, biežāk zeltneša, bet gadās arī vidējā un mazajā pirksta, pievilkšanos pie delnas iekšpuses. Plaukstā var veidoties saaugumi vai biezi mezgli. Dažreiz tas ietekmē arī pirkstu locītavas vai pēdas. Tiek uzskatīts, ka kontraktūra veidojas no pārmērīga muskuļa kairinājuma, nereti – nerva kairinājuma dēļ. Biežāk šī slimība skar vīriešus, kas vecāki par 40 gadiem.

Lielai daļai cilvēku viegla slimības gaita nerada lielas problēmas vai sāpes, un stāvoklis var arī nepasliktināties, tāpēc ārsts var izmantot nogaidošu pieeju. Ja tomēr tā rada problēmas, lai atgrieztu plaukstas kustību spēju, var veikt operāciju. Tiesa, ārstēšana ne vienmēr pilnībā palīdz, dažreiz sabiezējumi mēdz atkārtoties.

Novecojot roku ādas izmaiņas ir acīmredzamas, – parādās pigmentācijas vai "vecuma plankumi". Lai arī šķiet, ka visvairāk posta roku ādai nodara biežā mazgāšana un saskare ar dažādām vielām, tostarp mājas uzkopšanas līdzekļiem, tomēr roku ādas stāvoklis uzrāda gadus, kas pavadīti saulē – tādēļ ilgāk saglabāt roku ādu jauneklīgu var ne tikai uzvelkot gumijas cimdus mājas darbus veikšanai, bet arī sargājot rokas no saules. Farmaceite norāda: "Āda noveco un līdz ar mitruma līmeņa zudumu, parādās grumbas, var rasties sausuma sajūta un nieze. Ar gadiem izspiežas vēnas, jo plānāki kļūst mīkstie audi. Svarīgi ir izdarīt to, kas noteikti ir iespējams – aizsargāt rokas no saules staru kaitīgās ietekmes, lietojot līdzekli ar aizsargfiltru vismaz SPF 30. Veicot dārza vai tīrīšanas darbus, jāatceras uzvilkt cimdus (vēlams – ar kokvilnas oderi) un izvēlieties maigas ziepes vai tīrīšanas līdzekli, lai nenomazgātu no roku ādas dabīgo aizsargslāni, kas izdalās no tauku dziedzeriem. Ādu mitrinoši līdzekļi un veselīgs uzturs, kas satur organismam nepieciešamos vitamīnus, antioksidantus un omega-3 taukskābes arī var palīdzēt saglabāt ādu un nagus veselus.

Aptiekā var iegādāties speciālus roku krēmus, kas satur niacīnamīdu – tas nomierina ādu un atjauno tās aizsargbarjeru no ārējās vides kairinošās ietekmes. Intensīvai mitrināšanai krēmu sastāvā tiek pievienots UREA, glicerīns vai šī sviests. Ir pieejami krēmi, kas satur antioksidantus, kā arī krēmi ar jūras aļģēm pret pigmentācijas plankumiem.

Lielākā daļa aptiekā iegādājamo roku krēmu ir hipoalerģiski un daži arī bez smaržvielām. Jāņem arī vērā, ka sausu roku ādu ir viegli mehāniski traumēt un traumētajās vietās var attīstīties iekaisums."

Purpura jeb ar vecumu saistītos zilumus uz rokām var izraisīt viegls sitiens (nereti cilvēks sitienu pat nepamana, tik šķietami nenozīmīgs tas ir), un tie biežāk parādās uz plānas, grumbainas vai saules bojātas novecojušas ādas. "Ir lielāka iespēja iegūt zilumus, ja lietojat tādus medikamentus kā aspirīns vai citus asins šķidrinātājus, vai arī, ja bieži lietojat alkoholu. Sākuma uz ādas parādās sarkani plankumi, kas kļūst purpursarkani, pēc tam – tumšāki, un tad – izbalē. Parasti tie nesāp, taču var būt redzami uz ādas ilgāk nekā parasts zilums (nereti – dažas nedēļas)," skaidro farmaceite un aicina sargāt rokas, tostarp plaukstas, kad tās atrodas "uguns līnijā", piemēram, veicot mājas vai dārza darbus. Tad var palīdzēt apģērbs ar garām piedurknēm un cimdi.

"Ārsts vai farmaceits var ieteikt krēmu vai losjonu, lai padarītu ādu biezāku un izturīgāku. Ir vērts padomāt par vitamīnu kompleksu senioriem vai speciāliem vitamīniem ādas veselībai, jo tie satur minerālvielas un vitamīnus, kuri iesaistās asins recēšanas procesos organismā. Svarīgākie ir K vitamīns un kalcijs. Ja lietojat asins šķidrinošus medikamentus un ir pamats domāt, ka tie izraisa zilumus, konsultējieties ar speciālistu par iespējamu medikamenta vai tā devas maiņu. Der atcerēties, ka asinis sašķidrina arī pretsāpju un pretiekaisuma zāles," brīdina Āboliņa un piebilst, ka sasituma vai traumas gadījumā ziluma mazināšanai der aukstuma kompreses vai atvēsinošs aerosols, ko var lietot divas pirmās diennaktis. Pēc tam noderīgāks būs sildošs gels, kas palīdzes labāk apasiņot sasituma vietu un zilumam ātrāk uzsūkties.