Par pozitīvu dzemdību pieredzi un vardarbību. RSU īsteno vērienīgu starptautisku pētījumu

Latvijā projektu koordinē RSU, un tā komandā ir gan tādi pieredzējuši pētnieki kā profesore Dace Rezeberga, gan RSU studenti un rezidenti. Medicīnas programmas sestā kursa studente Dārta Jakovicka un rezidente Elīna Voitehoviča ir apkopojušas tēzes par sieviešu aprūpes pieredzi, kā arī atbalsta pieejamību zīdīšanai dzemdību iestādēs, un referēs par to RSU Zinātnes nedēļā konferences "Knowledge for Use in Practice" mātes un bērna veselības tematam veltītajā sekcijā.

Pētījuma aizsākumi meklējami 2014. gadā, kad Pasaules Veselības organizācijas (PVO) identificēja mātes un bērna aprūpes problēmas Eiropā un divus gadus vēlāk izstrādāja vadlīnijas, kādai jābūt pozitīvai dzemdību pieredzei. Balstoties uz tām, tika izveidota pētījuma anketa ar 40 kritērijiem, kas aptvēra četras sadaļas – vērtējumu par pieredzēto aprūpes kvalitāti, cilvēkresursu pieejamību un infrastruktūras nodrošinājumu, kā arī ar Covid-19 saistītās izmaiņas. Piemēram, anketā ir jautājumi par fizisku un emocionālu vardarbību dzemdībās, nesaskaņotu manipulāciju veikšanu, krūts barošanas problēmām, aizliegumu māmiņai atrasties kopā ar bērnu pirmajās stundās pēc dzemdībām vai aizliegumu būt kopā ar partneri dzemdību iestādē.

Sievietes Latvijā tika lūgtas gan aizpildīt anketu, gan dalīties ar to sociālajos tīklos. Tāda pieeja respondentu atlasei bija visās pētījumā iesaistītajās valstīs. Pašlaik anketa ir pieejama 25 valodās, bet mērķis ir iegūt pilnīgu ainu par visu Eiropu. Pētījumam nav konkrēta laika rāmja – tas tika sākts 2020. gadā, un tam vēl joprojām turpina pievienoties valstis.

RSU dalība pētījumā sākās ar jaunās ārstes Elizabetes Pumpures iniciatīvu, pateicoties viņas starptautiskās sadarbības pieredzei un plašajam kontaktu lokam. Par projekta aizsākumiem Pumpure saka: "Redzēju, kā mana Slovēnijas kolēģe internetā dalās ar šo anketu. Es nodomāju: Slovēnija ir tikpat maza valsts kā Latvija, un viņiem ir tāds pētījums! Ar katedras vadītājas profesores Daces Rezebergas atbalstu veicām visas formalitātes un Latvija ar RSU starpniecību kļuva par šā pētījuma dalībnieci. Mūsu pētnieku komandā ir svarīgi nodrošināt pēctecību, tāpēc pētījumā iesaistījām gan rezidentus un medicīnas studentus, gan topošās vecmātes."

Pētījums norit tikai divus gadus un pašlaik apkopoti ir dati par dzemdībām no 2020. gada marta. To plānots turpināt, bet jau tagad iegūtie rezultāti ļauj veikt secinājumus par mātes un bērna veselības aprūpi. Kā galvenos ieguvumus no pētījuma Elizabete Pumpure nosauc iespēju identificēt problēmas dzemdību aprūpē un līdz ar to veikt pamatotas darbības to novēršanai, iegūt starptautisku pieredzi no kolēģiem citās valstīs un salīdzināt datus, jo tos apkopo un vienoti apstrādā projekta vadošie partneri – Itālijas kolēģi. Tāpat pētījums ļauj vērtēt situāciju un izmaiņas dzemdību aprūpē laika griezumā, turklāt ne tikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet arī pēc tās.

"Ļoti svarīgi sieviešu pieredzi ietērpt objektīvi vērtējamos datos. Pētījuma rezultāti var palīdzēt ārstniecības institūcijām, veselības politikas veidotājiem un mācību iestādēm, kuras sagatavo veselības aprūpes speciālistus. Arī sievietēm šie rezultāti ir noderīgi, lai, dodoties uz dzemdībām, viņas zinātu savas tiesības, un to, kādai ir jābūt labai aprūpei. Kā gan pimdzemdētāja var zināt, kas viņai jājautā un jāzina, ja nav neviena, kurš to izstāsta?" atzīst jaunā ārste.

Pētījuma dati rāda, ka apmēram 17 % sieviešu dzemdībās ir cietuši no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Emocionālā atbalsta trūkumu norādīja ap 30 % respondentu.

Vairāk nekā 35 % aptaujāto atzīst, ka atbalsta personām būtu jāpavada vairāk laika pie jaunās māmiņas. Nepietiekams atbalsts zīdīšanai bija viens no satraucošākajiem jautājumiem un norāda uz būtisku problēmu – 32,7 % sieviešu atzina, ka ne vienmēr bija pieejama palīdzība un nebija arī informācijas par ieguvumiem no ekskluzīvas krūts barošanas.

"Man kā praktizējošai ārstei šie rezultāti bija pārsteidzoši, jo vienmēr likās, ka pie mums atbalsta krūts barošanu, taču aptaujas dati rāda ne visai iepriecinošu situāciju. Līdz ar to varam secināt, ka tas, ko darām pašlaik, nav sevišķi efektīvi un ir jādomā citas pieejas," uzsver Pumpure.

"Satraukumu rada arī tas, ka 60–70 % māmiņu nezina, kā rīkoties, ja ir asiņošana vai temperatūra pēc dzemdībām, vai arī to, kādas ir brīdinošās pazīmes par bērniņa veselības pasliktināšanos. Situācijas risināšanai pietiktu ar relatīvi vienkāršu risinājumu – informatīvu bukletu, kas papildinātu ārsta sniegto informāciju."

RSU Zinātnes nedēļā studente Dārta Jakovicka referēs par sieviešu dzemdību aprūpes pieredzi līdz 2021. gada oktobrim: "Anketā respondenti brīvā formā varēja aprakstīt savu pieredzi un ieteikumus, un šo sadaļu šogad nolēmām analizēt. Analizēju kvalitatīvos datus un strādāju ar komentāriem, no kuriem daži bija šokējoši un atainoja sieviešu pieredzēto attieksmi dzemdībās. Minēšu vienu komentāru, kurš labi raksturo lielu problēmu veselības aprūpē, proti, komunikācijas trūkumu starp ārstu un pacientu, norādot uz to, cik liela nozīme ir sirsnīgai un laipnai attieksmei no jauno māmiņu skatupunkta: "Medicīnas nozarē ir jābūt ne tikai cilvēkiem ar atbilstīgu izglītību, bet arī tādiem, kas ļoti mīl savu darbu, ir sirsnīgi, atsaucīgi, prot komunicēt ar pacientiem."

Vaicāta, kā Latvija izskatās uz Eiropas fona, Elizabete Pumpure atzīst: "Pētījumā iezīmējas tendence, ka Rietumvalstīs ir zemāka vardarbība un citas problēmas dzemdību aprūpē. "Absolūta nulle un ideāla situācija nav nekur. Pēc vardarbības rādītājiem Latvija kopumā ir pa vidu (17 %), mums nav sliktākā situācija Eiropā, taču noteikti ir kur tiekties. Ir valstis, kur rādītāji ir labāki – piemēram, Norvēģija (8,1 %), Luksemburga, Šveice (9,6 %), Slovēnija (11 %). Ir valstis, kur situācija ir sliktāka – piemēram, Bosnija-Hercegovina (30,5 %), Serbija (23 %)."

"Liela pētījuma priekšrocība ir kopīgā anketa visām valstīm – tas ļauj apskatīt un salīdzināt rādītājus visās 40 pozīcijās. Pēc pētījuma datiem redzam, kurās valstīs ir labāka situācija un kurām varam lūgt dalīties ar pieredzi, lai uzlabotu arī mūsu klīnisko praksi. Mums ir plašs kontaktu loks, varam brīvi uzrunāt kolēģus citās valstīs un jautāt. Skaitļi vien bieži neko nepasaka, un mums ir jāsaprot, ar kādām metodēm un rīkiem jau šodien varam darboties, lai situāciju uzlabotu. Šis pētnieku tīkls ir ļoti vērtīgs ieguvums," par starptautisko sadarbību stāsta Pumpure.

Par pētījuma globālo nozīmi liecina fakts, ka pērn decembrī starptautiskā žurnālā "The International Journal of Gynecology & Obstetrics" bija tam veltīts speciālizlaidums – tika publicēti trīs kopīgie raksti un septiņi atsevišķu valstu, tostarp Latvijas, pētnieku raksti.**

Pētījuma gaitā jau ir iegūtas 45 000 anketas, tai skaitā 2079 no Latvijas, kas ir liels daudzums attiecībā pret populācijas lielumu. "Noteikti pētījums ir jāturpina, lai redzētu, vai laikā pēc pandēmijas vērojamas citas tendences. Nākamie soļi ietvertu veselības aprūpes speciālistu informēšanu par identificētajām problēmām un dalīšanos ar jauno māmiņu pieredzes stāstiem. Tāpat jāsadarbojas ar kolēģiem no citām valstīm, lai savstarpēji dalītos pieredzē un uzlabotu kopējo mātes un bērna aprūpi visā Eiropā. Mūsu pienākums ir ļaut sievietēm justies sadzirdētām un panākt, lai seko arī rīcība situācijas uzlabošanai," tā Dārta Jakovicka.

Elizabete Pumpure atzīmē, ka pētījuma dati neatspoguļo visu Latvijas sieviešu dzemdību pieredzi, kaut kopumā analizētas 5–7 % no kopējo dzemdību skaita 2020. un 2021. gadā: "Tā kā anketa tika izplatīta tikai internetā – sociālajos tīklos, dažādos forumos, ar influenceru palīdzību, no sasniegto respondentu skaita 75 % ir ar augstāko izglītību un no Rīgas. Neesam tikušas līdz pacientēm lauku reģionos un ar zemāku izglītības līmeni; uzklausīt arī viņu viedokli būtu pētījuma nākotnes uzdevums. Šeit mums palīdzētu reģionu slimnīcu dzemdību nodaļu iesaistīšanās anketēšanā."

Ārste ieskicē vēl vienu turpmāk veicamo uzdevumu: "Šim pētījumam ir 360 grādu fokuss – anketējam ne tikai sievietes, bet arī veselības aprūpes speciālistus. Diemžēl Latvijā šai anketai nav lielas atsaucības, un pašlaik strādājam, lai sasniegtu šos speciālistus. Ar šo anketēšanu gribam noskaidrot, kā viņi vērtē savas zināšanas un kā jūtas savā darba vietā. Tas ir svarīgi, jo pozitīvā dzemdību pieredze sākas, veselības aprūpes speciālistam ienākot savā darba vietā. Arī PVO vadlīnijās šis aspekts ir īpaši uzsvērts – darba devējam ir jārūpējas par savu darbinieku, un, ja viņš nejūtas labi savā darba vietā, tad stresa situācijās var būt komunikācijas problēmas kā personāla vidū, tā saskarsmē ar dzemdētāju un viņas piederīgajiem."

* Projektu IMAgiNE EURO (Improving MAternal Newborn carE In the EURO Region) koordinē PVO sadarbības centrs Istituto di Ricovero e Cura a Carattere Scientifico (IRCCS) Burlo Garofolo Triestē, Itālijā.
** Rakstu par situāciju Latvijā sagatavoja Elizabete Pumpure, Dārta Jakovicka, Agnija Vaska, Gita Jansone-Šantare, Anna Regīna Knoka, Katrīna Paula Vilcāne un prof. Dace Rezeberga.