Mūsdienās pieejami dažādi kontracepcijas veidi, taču katram dzīves posmam un ar reproduktīvajiem plāniem saistītajai situācijai kāds būs mazāk un kāds – vairāk piemērots. Par dažādiem kontracepcijas veidiem pastāv mīti un stereotipi, citos gadījumos kontekstā ar zinātnes un medicīnas straujo attīstību līdz šim par patiesu pieņemtā informācija var būt novecojusi. Kādi kontracepcijas veidi Latvijā pieejami, kādi tiek visbiežāk izmantoti, un kādi ir izsargāšanās ziņā un veselībai drošākie? Par to stāsta ginekoloģe, dzemdību speciāliste, VCA Ginekoloģijas dienesta vadītāja un RSU pasniedzēja Karlīna Elksne.
Ko lieto Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par visbiežāk izmantotajām kontracepcijas metodēm, un rezultāti visos gadījumos vēsta vienu: pirmajās divās vietās pārliecinoši ierindojas prezervatīvi un pārtrauktais dzimumakts. Prezervatīviem, protams, vienmēr būs vieta starp kontracepcijas līdzekļiem, jo tā joprojām ir vienīgā metode, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām. Tāpēc, ja sievietei nav patstāvīga partnera, vai ja partneris ir nesens un abi vēl nav veikuši STS testu, prezervatīvs ir optimāla metode. Taču, vai pāriem stabilās attiecībās būtu jālieto prezervatīvi – tas ir cits jautājums.
Lai gan pārtrauktais dzimumakts diez vai ir pelnījis atrasties kontracepcijas līdzekļu topa augšgalā, vieta ir arī tam. Piemēram, ja pārim ir attieksme: būs – būs, nebūs – nebūs... Ja pārim nav iebildumu, ka nejauši varētu tikt pie vēl viena bērniņa – kāpēc gan nē. Lai gan psihoterapeiti varētu pret šo metodi iebilst, sakot, ka tā neļauj pārim seksa laikā atslābt, un pārāk liela kontrole nevienam nenāk par labu. Taču apzināti izvēloties kontracepcijas metodi, protams, būtu primāri jālūkojas uz metodes efektivitāti un drošumu.
Kontracepcijas veidi
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju kontracepcijas metodes pēc efektivitātes iedalās četrās grupās: zemas efektivitātes (gada laikā grūtniecība iestājas 20 no 100 sievietēm), vidēji efektīvas (10 līdz19 grūtniecības uz 100 sievietēm), efektīvas (viena līdz deviņas grūtniecības uz 100 sievietēm) un ļoti efektīvas (nulle līdz 0,9 grūtniecības uz 100 sievietēm).
Pie zemas efektivitātes metodēm pieskaita sieviešu prezervatīvus, pārtraukto dzimumaktu, un kalendāra metodi, savukārt, vīriešu prezervatīvi pieskaitāmi pie vidējas efektivitātes metodēm.
Pie efektīvām metodēm pieskaita hormonālās tabletes, plāksterus, maksts riņķi – tās ir galvenokārt hormonālas metodes, kas atkarīgas no mūsu lietošanas precizitātes, respektīvi, kur pastāv cilvēciskās kļūdas procents. Kontracepcijas tablešu lietošanas gadījumā jāņem vērā lietošanas precizitāte – grūtniecība vidēji iestājas septiņos procentos gadījumu, taču, lietojot perfekti, rādītājs ir tikai 0,3 procenti.
Pie ļoti augstas efektivitātes metodēm pieskaita vīriešu un sieviešu sterilizāciju, intrauterīnās ierīces – hormonālās un vara spirāles, kā arī implantus nedominantās rokas augšdelmā. Par ļoti augstām tās uzskata, jo cilvēciskās kļūdas faktors nav jāņem vērā – visu paveic mediķis. Taču, protams, neviena kontracepcijas metode nav 100% droša.
Vēl jāpiemin avārijas kontracepcijas tabletes, kas, protams, neaizvieto regulāras kontracepcijas metodes. Lai gan reti izmantojot, tās kaitējumu organismam nenodara, var teikt, ka gadījumā, ja avārijas kontracepciju nākas izmantot biežāk, nekā reizi gadā, ir vērts to uztvert kā indikāciju, ka laiks doties pie ginekologa, lai izvēlētos piemērotu, stabilu kontracepcijas metodi.
Nepaļaujies uz mītiem, atrodi īsto metodi ar ginekologa palīdzību!
Nav metodes, kas derētu visiem – dažreiz nākas pameklēt līdz atrod sev piemērotāko kontracepcijas līdzekli, jo blaknes ir dažādas. Taču viens no mītiem, kuru svarīgi atspēkot – bailes no blakņu saraksta hormonālās kontracepcijas lietošanas instrukcijā. Patiesībā – jo garāks saraksts ar blaknēm, jo labāk šīs tabletes (vai jebkura cita metode) ir pētīta un jo drošākas tās ir. Jāuzmanās būtu tieši no tām zālēm vai uztura bagātinātājiem, par kurām tiek rakstīta tikai pozitīva informācija. Taču patiesībā blaknes ir ļoti retas – sarakstā tiek iekļautas arī tādas blaknes, kuras var būt konstatētas vienai no 1000 sievietēm.
Agrāko paaudžu hormonālajām tabletēm patiešām bija jūtamākas blaknes. Tabletes tika izgudrotas pagājušā gadsimta 60. gados, un ne toreiz, ne 90. gados pieejamās nevar salīdzināt ar šobrīd pieejamām tabletēm. Farmācija attīstās, tiek atrasti jauni hormonu veidi, kas ir maksimāli pietuvināti mūsu dabiskajiem hormoniem, un tikuši modificēti tā, lai tiem būtu pēc iespējas augstāka efektivitāte un mazākas blaknes.
Šobrīd pieejams jauns, inovatīvs kontracepcijas tablešu veids, kas satur hormonu estetrolu – dabisku estrogēnu, kas ir organismam draudzīgs, maigs un saudzējošs, ar neitrālu iedarbību uz aknām, un minimāla iedarbība uz citiem, piemēram, krūts dziedzeru audiem. Šāda tipa kontracepcijas tabletes lieliski derēs gan pavisam jaunām meitenēm, gan sievietēm pārejas vecumā, kad joprojām ir nepieciešamība pēc kontracepcijas, bet cikli jau, iespējams, ir neregulāri un sievietei var būt arī papildu veselības problēmas. Var būt sākusies perimenopauze, kad jau novērojama menopauzes simptomātika – tā var ilgt pat desmit gadus. Tad šīs tabletes ir izcili piemērotas, jo ir gan saudzīgs kontracepcijas veids, gan arī nodrošina aizsardzību pret perimenopauzes simptomiem un ir nekaitīgas lipīdu vielmaiņai.
Manā praksē bieži nākas apvienot terapiju ar kontracepciju – iespējams, paciente ir apmierināta ar prezervatīvu lietošanu, bet ir kāda cita veselības problēma, piemēram, ādas problēmas, neregulāri cikli, PMS simptomātika vai pastiprināts apmatojums, ko visefektīvāk ir risināt tieši ar kontracepcijas tabletēm.
Tāpat var neuztraukties par tablešu lietošanu, ja drīzumā plāno grūtniecību – grūtniecība var iestāties jau nākamā cikla laikā pēc hormonālās kontracepcijas lietošanas. Protams, viss atkarīgs no tā, kā sievietes organismā darbojas medikamentu noārdīšanas enzīmi, un katram no mums šis līmenis, tāpat kā alkohola lietošanas gadījumā, atšķiras – ir sievietes, kurām medikamentu ietekme var saglabāties nedaudz ilgāk, bet vairāk par trīs mēnešiem neviens medikaments organismā nesaglabājas.