<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@anniespratt'>Annie Spratt</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Globāli saslimstība ar krūts vēzi pieaug, tas kļūst jaunāks, un iemesls ir dažādu apstākļu kopums. Diemžēl varam darīt visu, kas mūsu spēkos – veselīgi ēst, sportot, kontrolēt svaru, bet tas neizšķirs, saslimsim, vai nē. Šis vēzis nešķiro. Neviena sieviete nevar būt droša, ka viņu šī slimība neskars, uzsver Dr. med. Alinta Hegmane, onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja.

Krūts vēzis – jārīkojas, lai sevi pasargātu

Taču ir efektīva agrīnas diagnostikas jeb skrīninga metode – mamogrāfija. Šis izmeklējums nav ne sāpīgs, ne bīstams, un to izmanto visā pasaulē. Tas, ko varam darīt – izmantojot šī skrīninga iespējas, agrīni diagnosticēt un agrīni ārstēt. Jo agrīnāka diagnostika krūts vēža gadījumā, jo lielākas iespējas izveseļoties. Dzīvot, būt veselai, audzināt bērnus un mazbērnus. Lai tā notiktu, sievietei jāspēj uz krūts vēža iespējamību paraudzīties reāli – bez rozā brillēm, un jārīkojas, lai sevi pasargātu, uzsver ārste un turpmāk arī skaidro, kā ieteicams rīkoties, rūpējoties par krūšu veselību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!