Evakuācijai no Turcijas saziedo līdzcilvēki. Enijas tētis par ceļu uz mājām

Pēdējo atvaļinājumu pirms pirmdzimtā nākšanas pasaulē Rūta un Kristaps Rubeņi nolēma pavadīt Turcijas pilsētā Alānijā. Rūta bija 26. grūtniecības nedēļā, un nekas – pat uzraugošā ārsta norādījumi – neliecināja, ka jau pirmajā atvaļinājuma dienā pieteiksies mazā Enija Emīlija. Mazāka par pašu Īkstīti, nepilnu kilogramu smagā meitiņa jaunos vecākus ieveda jaunā realitātē – neziņa, uztraukums, nemitīgi telefona zvani un birokrātija uz katra stūra abus vecākus pavada jau pusotru mēnesi. Taču nu ir pienācis brīdis, kad pavisam drīz garais un trauksmainais ceļojums noslēgsies ar evakuācijas reisu uz mājām Latvijā.

Rūtai tā bija pirmā grūtniecība, un topošie vecāki pat nezināja bērna dzimumu, to plānoja uzzināt tikai Turcijā (ārsts šo informāciju bija ielicis aploksnē). "Mēs lidojām piektdien, bet pirmdien sieva bija pie ārsta uz visām vajadzīgajām pārbaudēm. Ārsts pateica, ka viss kārtībā, un izrakstīja atzinumu, ka drīkst lidot. Vēl dienu pirms lidojuma viņa veica nepieciešamo glikozes tolerances testu un citas ar grūtniecību saistītas pārbaudes – tur arī visi rādītāji bija labi," atminas Kristaps un citē grūtniecību uzraugošo ārsti – neredzēti veselīga grūtniece.

Mazulis piedzima Turcijā