smaids, meitene, jūra, pludmale, vasara, peldkostīms
Foto: Shutterstock
Šīs nedēļas otrajā pusē laika prognoze rādās patīkami iepriecinoša – sola karstu laiku, taču tas liek arī aizdomāties par piesardzību, lai saule nenodarītu skādi mūsu, īpaši bērnu, ādai. Par to, kā pareizi sauļoties un pasargāt sevi un īpaši bērnus no bīstamā ādas vēža – melanomas, stāsta dermatoloģe Laura Freiberga.

Jāatgādina, ka maiju pasaulē un arī Latvijā atzīmēja kā melanomas modrības mēnesi ar devīzi – "Stājies saulessardzē!", bet maija nogale bija īpaši vēsa, tādēļ atgādinājums par nepieciešamību pasargāt savu ādu no saules stariem, tiek nodots tagad, tuvojoties karstam laikam.

Saules gaismai nenoliedzami ir daudz pozitīvu efektu uz mūsu veselību – tā, piemēram, palīdz organismam ražot D vitamīnu, uzlabo garastāvokli un miega kvalitāti. Tomēr pārāk liela saules starojuma iedarbība uz ādu var radīt ļoti nopietnas sekas. Saules stari satur ultravioleto (UV) starojumu, kas spēj izraisīt dažādus ādas bojājumus, tostarp visagresīvāko no ādas vēža formām – melanomu.

Ādas vēža formas dala divās grupās – melanomas un ne-melanomas ādas audzēji. Biežāk sastopami ir ne-melanomas ādas audzēji (bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma un plakanšūnu audzējs) – to galvenais cēlonis ir tieši UV starojums. Savukārt melanoma, lai arī retāk sastopama, ir visagresīvākā un bīstamākā ādas vēža forma, no kuras ārsti baidās visvairāk, jo tā izplatās strauji un veido metastāzes – vēža šūnas, kas no sākotnējās audzēja rašanās vietas nokļūst citos orgānos.

Īpaši jutīgi pret saules stariem ir bērni, jo viņu āda ir plānāka nekā pieaugušo āda un vēl nav pilnībā nobriedusi, lai aizsargātos pret UV starojumu. Turklāt bērnu āda atšķirīgi reaģē uz saules apdegumiem, kuri var izraisīt nopietnas veselības problēmas vēlākajos gados. Tieši tādēļ bērniem ir nepieciešama īpaša aizsardzība no saules starojuma – to varam nodrošināt, ievērojot sešus vienkāršus noteikumus, ko popularizē arī kampaņā "Stājies saulessardzē!".

Velc bērna ādu nosedzošu apģērbu. Vispiemērotākais ir pietiekami blīva, tomēr viegla un elpojoša materiāla apģērbs, kas nosedz tik daudz ādas, cik vien iespējams. Obligāti jāvalkā arī cepure ar platām malām, kurām jānoēno ausis un kakls. Var vilkt arī īpašu aizsargtērpu, ja tāds pieejams un ir pa kabatai – šāda apģērba priekšrocība ir īpaši iestrādātas šķiedras ar ultravioletās aizsardzības filtru (UPF), kā arī spēja ātri izžūt, kas lieti noder peldoties. Tāpat nevajag aizmirst par piemērotām saulesbrillēm.

Lieto saules aizsargkrēmu vietās, ko nenosedz apģērbs. Svarīgi ir lietot plaša spektra saules aizsargkrēmu jeb tādu krēmu, kas aizsargās gan no UVA, gan UVB starojuma. Krēma saules aizsardzības faktoram jābūt SPF 50+; vēlams lietot tādu krēmu, kas speciāli paredzēts bērniem. Krēms atkārtoti jāuzklāj uz ādas ik pēc divām stundām vai pat biežāk, ja bērns peldas vai stipri svīst. Svarīgi, lai krēms tiktu lietots pietiekamā daudzumā – optimāls daudzums ir divi miligrami uz vienu ādas kvadrātcentimetru, taču, tā kā praksē veikt šādu aprēķinu nav vienkārši, var vadīties pēc principa – septiņas tējkarotes krēma uz vidusmēra pieaugušo. Lai arī bērnam vajadzīgais krēma daudzums ir nedaudz mazāks, pārdozēt krēmu nav iespējams. Jāpatur prātā, ka ik sezonu jāiegādājas jauns saules aizsargkrēms, jo no iepriekšējā gada saglabātais jau būs zaudējis savas aizsargājošās īpašības.

Uzturies ēnā, īpaši laikā no pulksten 10 līdz 16, kad saules staru iedarbība ir visspēcīgākā. Nereti cilvēki domā, ka saules aizsardzības principi jāievēro, tikai speciāli dodoties sauļoties, bet patiesībā tie jāpiemēro jebkurās ikdienas gaitās, sākoties aktīvākai saules intensitātei pavasarī – arī atrodoties pilsētā. Turklāt jāpatur prātā, ka pat ēnā neesam pilnībā pasargāti no saules stariem: tie spēj atstaroties no dažādām virsmām, turklāt aptuveni 80 procenti UV staru spēj izlauzties caur mākoņiem, tādēļ arī ēnā un nomākušās dienās nedrīkst aizmirst par aizsardzību no UV stariem. Pavisam maziem – līdz sešus mēnešus veciem – bērniem tiešā saulē nevajadzētu uzturēties vispār.
Foto: Shutterstock

Esi piemērs. Bērni labprāt sekos saules aizsardzības principiem, ja to darīs pieaugušie. Runā ar bērnu par saules aizsardzību, kā arī ikdienā ievēro aizsardzības principus. Šo svarīgi atcerēties ne tikai bērnu vecākiem, bet arī citiem pieaugušajiem, kas darbojas ar bērniem vai tos uzrauga – skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem un sporta treneriem.

Regulāri pārlūko ādu. Dodies pie dermatologa, ja pamani uz bērna ādas jaunus veidojumus vai arī izmaiņas jau esošajos ādas veidojumos – dzimumzīmēs, pigmentācijas plankumos. Arī tad, ja ādas izmaiņas nemani, ārsti iesaka doties uz vizīti pie dermatologa profilaktiski, vēlams reizi gadā. Veidojot bērnos profilaktiskas uzvedības paradumus, kādēļ lai uz vizīti pie dermatologa reizi gadā nedotos visa ģimene kopā?

Nepieļauj saules apdegumus. Saules apdegums ir ādas iekaisuma reakcija uz ultravioleto starojumu. Diemžēl, tas nenozīmē tikai īslaicīgas nepatīkamas sajūtas, jo apdeguma bīstamība slēpjas atstātajās ilgtermiņa sekās: tiek izmainīts šūnu DNS, rodas mutācijas, un, ja ir bijuši vairāk nekā pieci saules apdegumi, tad melanomas risks pieaug divkārt. Ja tomēr āda ir saulē apdegusi, tā ir jāatvēsina, lietojot vēsas kompreses vai ejot vēsā dušā, jālieto mitrinošs, nomierinošs krēms ar, piemēram, deksapantenolu vai alveju, jādzer daudz ūdens, līdz apdeguma sadzīšanai jāizvairās no tiešiem saules stariem un drudža gadījumā (38ºC un augstāk) jāvēršas pie ārsta. Bērnam, kas jaunāks par viena gada vecumu, saules apdegums var būt ārkārtīgi bīstams, tādēļ jādara viss, lai tādu nepieļautu – ja tomēr mazuļa āda apdegusi, nekavējoties jādodas pie ārsta.

Kā atpazīt "neglīto pīlēnu" – melanomu


Cilvēki vislielāko uzmanību mēdz pievērst tiem ādas veidojumiem, kas ir tumšā krāsā – melni vai brūni, taču ādas audzēji var izskatīties arī citādāk. Bieži par ādas šūnu izmaiņām liecina, piemēram, sārtas krāsas punkti, plankumiņi, mezgliņi vai citi veidojumi. Uzmanība jāpievērš jebkuram ādas veidojumam, kas parādījies tur, kur agrāk nebija, kā arī līdzšinējiem veidojumiem, ja tie sākuši mainīties – palielināties izmērā, niezēt, čūlot vai kā citādi neierasti "uzvesties". Jāreaģē uz jebko, kas uzvedas kā "neglītais pīlēns" jeb citiem vārdiem – atšķiras no apkārtesošajiem un kaut kādā veidā piesaista uzmanību. Bērniem melanoma parasti izskatās citādāk nekā pieaugušajiem – ja pieaugušajiem tie mēdz būt pigmentēti, tumšāki ādas veidojumi, tad bērniem tas biežāk ir sārts mezgliņš. Nav jāgaida, kamēr veidojums sasniegs noteiktu izmēru, lai tiktu uzskatīts par bīstamu – audzējs ir audzējs jau tad, kad ir tikai maza punktiņa lielumā. Atklājot audzēju pēc iespējas agrīnākā stadijā, ir daudz lielākas iespējas to veiksmīgi ārstēt.

Āda atceras visu, kas dzīves laikā ar to ir noticis, tādēļ saules aizsardzības pamatprincipu ievērošana būs nozīmīgs ieguldījums bērna veselībā un nākotnē.

Lai izglītotu un informētu, kā droši uzturēties saulē un pasargātu sevi un savu ģimeni no ādas vēža, tostarp bīstamās melanomas, Melanomas modrības mēnesī šogad biedrības "Soli priekšā melanomai" un "Dermatologi pret ādas vēzi" organizēja izglītojošu kampaņu "Stājies saulessardzē!".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!