Reizi par visām reizēm – vai tiešām sarkanvīns nāk veselībai par labu?  (1)

Izdevumā "Verywell health" uztura pedagoģe Stefānija Brauna ir uzrunājusi vairākus ārstus un izanalizējusi vairākus pētījumus, lai rastu atbildi uz mūžseno jautājumu par vīna lietošanas ieguvumiem un no kurienes "aug kājas" priekšstatam, ka vīns ir veselīgs. Viņa min vairākus pētījumus, kuros apstiprināts, ka mēreni patērēts sarkanvīns spējot samazināt sirds slimību risku un attālināt demences tuvošanos.

Taču jaunākā, izdevumā "JAMA Network Open" publicētā analīze salīdzina, ka mērenajiem vīna dzērājiem nav novērojams mazāks nāves riska daudzums kā tiem, kuri alkoholu nelieto vispār. Pētījuma subjekts nebija tikai sarkanvīns, bet gan jebkurš, mērenos daudzumos lietots alkoholiskais dzēriens. "Visu alkoholisko produktu – alus, vīna un spirta –, galvenā sastāvdaļa ir etanols un tas nodara kaitējumu cilvēka ķermenim," izdevumā "Verywell Health" apstiprina viens no raksta līdzautoriem, "Canadian Institute for Substance Use Research" zinātnieks Džinhui Žao. Arī kardioloģe no Masačūsetsas slimnīcas, līdzautore citam 2022. gada pētījumam, Kriša Dž. Aragama atklāj, ka jebkura alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu sirds slimību risku, taču riska apjomu nosaka patērētais daudzums: "Veselam cilvēkam viens dzēriens dienā nepalīdzēs pagarināt dzīvi, bet arī – tas nekaitēs." Aragama skaidro, ka, lai gan iepriekšējie dati liecināja, ka mērena daudzuma alkohola patēriņš nozīmē mazāku sirds slimību risku salīdzinājumā ar tiem, kuri atturas no alkohola lietošanas pilnībā, novērojot noteiktus dzīvesveida faktorus, šie ieguvumi ir nenozīmīgi vai to nav nemaz. "Secinājām, ka tie, kas patērēja vieglu un mērenu alkohola daudzumu, ievēroja arī citus labvēlīgus dzīvesveida principus. Piemēram, salīdzinājumā ar atturībniekiem viņi patērēja vairāk dārzeņu, bija fiziski aktīvāki, ar zemāku ķermeņa masas indeksu."