Plucinot saulē apdegušo ādu, var iedzīvoties rētās uz mūžu

Nelieli saules apdegumi var izzust paši no sevis, bet citi var novest pie tādām sekām kā ādas lobīšanās un zem tās apakšā atstās sarkanu, jūtīgu, maigu, neaizsargātu slāni. Bez īstermiņā neglītā izskata, tas ir īpaši kaitīgi ilgtermiņā.

Jau pāris stundas pēc atpūtas dabā saules apdegums uz ādas var parādīties jūtīgā, sārtā nokrāsā. Saule izraisa veselu "ķīmisko reakciju kaskādi", kas sākas pigmentu veidojošajās šūnās (melanocītos), tā izdevumā "Health" skaidro dermatoloģe Dorisa Deja: "Tie ražo pigmentu, kas ir kā ādas aizsargslānis, lai DNS pasargātu no turpmākajiem, saules izraisītajiem bojājumiem." Sārtās, jūtīgās ādas sekas nākamajās dienās var turpināties kā ādas lobīšanās. "Saule ir izraisījusi DNS bojājumus ādas šūnās un tās uztaisa pašnāvību," tik skarbi ādas šūnu "padošanos" kā ādas lobīšanos skaidro Teksasas universitātes klīnikas asociētais profesors Gabriels Nīls.

Dorisa Deja aicina divreiz padomāt pirms veikt apdegušās ādas pīlingu: "Vissliktākais, ko var darīt, ir atbrīvoties no "atmirušās" ādas. Tā tiek atsegtas ādas šūnas, kas vēl nav gatavas tikt eksponētas un tiek palielināts infekciju, un rētu risks." Izdevumā "Allure" dermatoloģe Loreta Cirlando biedē ar "ilgstošu dzīšanu, pastiprinātu kairinājumu un iekaisumu", bet "Medical New Today" – ka rētu gadījumā ādas dzīšana var ilgt pat gadu!

Dermatologi iesaka nedēļu pēc saules apdeguma ādu attīrīt ar ļoti, ļoti maigu ķermeņa skrubi un apdegušo ādu "pabarot". "Saules apdegumi izvada ūdeni no ādas, to izkaltē un padara pēc ūdens izslāpušu. Ja tā tiks ļoti labi mitrināta, āda aizvien lobīsies, taču ne tik acīmredzami," skaidro Dorisa Deja. Tūdaļ pēc vannas vai dušas atkārtoti, bieži un bagātīgi āda jāmitrina ar losjonu, bet sāpju un iekaisuma mazināšanai noderēs alvejas želeja un ibuprofēns.