Kad un kāpēc raud sportisti

"The British psychology society", atsaucoties uz žurnālu "Emotions", raksta par Aleksa Krūmera un Endrjū Muse (Moldes Universitātes koledža) pētījumu par olimpisko zelta medaļu ieguvēju emocijām brīdī, kad ir vislielākā iespēja sākt raudāt, proti, kad čempioni saņem zelta medaļas.

Pētnieki analizējuši 446 video no 2012. un 2016. gada olimpisko spēļu zelta medaļu pasniegšanas ceremonijām. Sportisti pārstāvēja 64 dažādas valstis. Pētnieki izmantoja tos video, kuros redzams, kā uzvarētāji raud (nevis tikai šņukst vai šņaukājas), un tad mēģināja datus saistīt ar dzimumu un pārstāvēto kultūru.

Kopumā biežāk raudāja sievietes nevis vīrieši – varbūtība, ka sieviete raudās, saņemot zelta medaļu, ir par 17,5 procentiem lielāka. Tas atbilst iepriekšējiem pētījumiem, kas rāda – sievietes vispār raud biežāk nekā vīrieši.

Tāpat biežāk raud sportisti, kuri zeltu izcīnīja savā valstī – par 13,7 procentiem biežāk nekā uzvarētāji no citām valstīm. Netika analizēts, kādēļ tā, bet, iespējams, to var saistīt ar lielāku sabiedrības spiedienu uzvarēt un sekojošām spēcīgākām emocijām to īstenojot.

Biežāk raud arī gados vecāki čempioni nekā jaunie sportisti. Katri pieci čempiona dzīves gadi iespējamību raudāt, saņemot zelta medaļu, palielināja par 4,4 procentiem. Iespējams, tas ir tādēļ, ka vecākiem sportistiem ir grūtāk gūt uzvaru, tāpēc zelta medaļas saņemšana raisa spēcīgākas emocijas.

Tika tika novērotas arī etniskās un ģeogrāfiskās atšķirības. Viena no ievērojamākajām šādām atšķirībām bija tā, ka sportisti no Dienvidamerikas raudāja visvairāk. Vairāk raudāja arī no tām valstīm nākušie, kurās dominē viena reliģija, nevis praktizētas daudzas. Atkal nav zināms, kādēļ tā, bet autori norādījuši uz iepriekš veiktu pētījumu, kas atklājis zemāku patriotismu valstīs, kur ir lielāka reliģiskā un valodu daudzveidība. Tas varētu nozīmēt, ka sportisti no šādām valstīm jūt mazāk pozitīvo emociju, iegūstot zeltu savai valstij.

Emocijas ietekmē arī sportistu iespējas savā valstī, proti, dzimumu līdztiesība. Gan sievietes, gan vīrieši no valstīm, kurās sievietes ir nodarbinātas vairāk, raudāja biežāk nekā no kultūrām, kur sportā dominē vīrieši. Iespējams, tas ir tāpēc, ka sabiedrībā, kur cilvēkiem ir lielāka iespēja izteikties, viņi var sevi brīvāk izpaust, tostarp izrādīt savas emocijas. Vīrieši no valstīm, kur dzimumu lomas ir neskaidrākas, iespējams, jūtas pieņemami, ļaujot sev raudāt, izrādīt emocijas.