Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir lielākais izaicinājums Eiropas veselības aprūpē. Latvijā pēdējos gados arvien vairāk tiek darīts gan šo slimību riska faktoru mazināšanā, gan arī pacientu aprūpē. Tomēr vēlamo ārstniecības rezultātu nodrošināšanai vienmēr nepieciešamas divas puses. Viena – valsts nodrošinātā veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība, otra – paša cilvēka veselībpratība, iesaiste savas veselības veicināšanā un uzturēšanā.
Tagad, kad Veselības ministrijā top sirds un asinsvadu slimību mazināšanas plāns, ir svarīgi akcentēt to, ka, neraugoties uz to, ka kardiovaskulārās slimības ir aktuālas gan sievietēm, gan vīriešiem, tieši vīrieši ir tie, kuriem tās mēdz izpausties ātrāk. Latvijā tas skaidrojams ar vairākiem "faktoriem".
Stereotipi – joprojām dzīvi
Viena no vīriešu "klasiskajām" pārliecībām – ja nekas nesāp, tātad viss ir kārtībā! Vīrieša galvenā vērība veltīta "sadzīves" atbildībai un pienākumiem – notikumiem darbā, ģimenē utt., savukārt, paaugstināts asinsspiediens, holesterīns vai glikozes rādītāji ikdienā netraucē, tāpēc tiem uzmanību var nepievērst! Klasiska ir situācija, kad pacientu pie ārsta atved sieva, kura satraucas par sava vīra veselību. Tomēr bieži ir situācijas, kad vīrietis uzmanību veselībai pievērš tikai pēc kāda nopietna veselības "notikuma", kad bez mediķu palīdzības nekādi vairs neiztikt.
Līdz ar to vīrieši ierodas pie ārsta tikai tad, kad ir patiešām slikti vai stāvoklis kļuvis kritisks. Ilgstoši ignorējot "signālus", kas liecina par nopietnām sirds problēmām, vīrieši kardioloģiskās slimības piedzīvo agrākā vecumā nekā sievietes. Tajā skaitā arī agrīnie un salīdzinoši biežie infarkta gadījumi vīriešiem ir saistīti ar ilgstoši nekonstatētu asinsspiedienu un augstu holesterīnu.
Man gribētos teikt, ka arī emocionālais "stīvums" ir iemesls, kāpēc veselība un fiziskā pašsajūta netiek prioritizēta. Stereotips "īsti vīri nesūdzas", kas zēnos tiek izveidots jau bērnībā, diemžēl ilgtermiņā rada grūtības runāt par savām sajūtām, emocijām, tās atpazīt un izpaust. Diemžēl nereti tās akumulējas, līdz pāraug hroniskā stresā, kas, protams, arī ir nopietns sirds un asinsvadu slimību riska faktors, nemaz nerunājot par to, ka bojā dzīves kvalitāti un stimulē kaitīgu ieradumu attīstību.
Riska faktoru mazināšana
Sirds veselības kopsakarību neizpratne, kaitīgie paradumi un riska faktoru ignorēšana vienmēr vainagojas ar hronisku problēmu "uzkrāšanos". Paaugstināts asinsspiediens un holesterīns ir klasiskie riska faktori Latvijas populācijā. Piemēram, paaugstināts asinsspiediens jau 40 gadu vecumā ne vienmēr radīs bažas vai vēlmi apmeklēt ģimenes ārstu, lai arī ilgtermiņā, tas krasi paaugstina kardiovaskulāro notikumu risku.
Līdzīgi arī liekais svars, īpaši abdominālie tauki jeb lielais viduklis, ir saistīts ar lielāku insulīna rezistenci, kas paaugstina diabēta risku, kā arī sirds un asinsvadu slimību attīstību. Vēl jo vairāk – palielināts svars "cieši draudzējas" ar paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī pretēji – katrs zaudētais kilograms mazina spiedienu par 1 vienību.
Vai ir vērts atmest smēķēšanu pēc 30 un vairāk gadu "stāža"? Protams! Neraugoties uz smēķēšanas ilgumu, tās atmešana gada laikā uz pusi samazina kardiovaskulāro notikumu risku, bet 10 gadu laikā – sirds un asinsvadu slimību kopējo risku līdz tādam līmenim, it kā cilvēks vispār nekad nebūtu smēķējis.
Dažreiz cilvēki tiecas ticēt izņēmumiem un mierināt sevi – ir taču cilvēki, kuri smēķē, lieto alkoholu, ir mazkustīgi, bet vienalga nodzīvo līdz 90 gadiem, gan jau arī man izdosies. Protams, izņēmumi ir, tomēr tā ir diezgan bīstama laimes spēle – mēģināt izpētīt, vai esi viens no tiem.
Svarīgi pieminēt, ka ne vienmēr var paļauties uz savu ģenētiku. Epiģenētiskie pētījumi nepārprotami liecina – pat dzīvojot ar sliktu ģenētisku fonu, sirds un asinsvadu slimību risks ir ievērojami mazāks, nekā dzīvojot ar labu ģenētisko fonu, bet sliktiem paradumiem. Citiem vārdiem sakot, "labus" gēnus ar dzīvesveidu var sabojāt, bet "sliktus" – uzlabot.
Kas nepieciešams, lai uzlabotu vīriešu kardioloģisko veselību?
Pirmkārt, būtiski ir regulāri izglītojoši un sabiedrības uzvedības maiņu veicinoši pasākumi – līdzīgi. kā to šobrīd aktīvi dara Latvijas Kardiologu biedrība prof. Andreja Ērgļa vadībā, biedrība "ParSirdi.lv", kā arī citas organizācijas, akcentējot sirds un asinsvadu slimību primāro aprūpi un profilaksi.
Mums ir jāvirzās uz izpratni par to, ka veselīgs un aktīvs dzīves veids ir ikdiena. Ir vīrišķīgi rūpēties par savu veselību, zināt savus veselības rādītājus: lai kā mēs gribētu, nav iespējams ar vienu "brīnumtableti" visu atrisināt, ļoti daudz ietekmējam paši – reālas dzīvesveida pārmaiņas, ar to domājot regulāras fiziskās aktivitātes, veselīgu uzturu, kā arī līdzestību un atbildību ievērojot ārstu sniegtās rekomendācijas. Veicinot izpratni par riska faktoru mazināšanu, veicināsim arī slimību progresijas mazināšanos!
Otrkārt, nepieciešams atbalstīt ģimenes ārstu prakses gan finansiāli, gan arī ar papildu darbiniekiem. Tādējādi nodrošinot tām iespēju aktīvāk uzrunāt un iesaistīt vīriešus sirds veselības profilakses pasākumos, kā arī regulāri veikt pacientu kardiovaskulāro slimību risku noteikšanu, piemēram, pēc SCORE (Systemic COronary Risk Estimation) sistēmas.
Treškārt, ir jāmazina rindas pie speciālistiem un vēl jo vairāk uz izmeklējumiem gan jauniem, gan hroniskiem sirds slimību pacientiem. Valsts kopainas izpratnei noteikti būtu nepieciešams vienots reģistrs vai vienota e-platforma, kurā tiktu apkopoti visi dati, par visiem kardioloģiskajiem pacientiem – gan no ģimenes ārsta praksēm, gan slimnīcām.
Šāda sistēma ļautu jebkuram ārstam, kontaktējoties ar pacientu, uzreiz uzzināt visu slimību vēsturi, iepriekšējos izmeklējumus un lietotās zāles. Bez "lielajiem datiem" un pacientu iespējas ātri piekļūt gan speciālistiem, gan izmeklējumiem, panākumus kardiovaskulārās saslimšanas mazināšanā gūt būs daudz grūtāk. Turklāt es te domāju ne tikai sirds izmeklējumu nodrošināšanu, bet arī citu slimību diagnostiku – kardioloģiskās patoloģijas nereti ir cieši saistītas ar citu vitālu orgānu funkciju traucējumiem.
Un visbeidzot – ikvienam veselības aprūpes politikas veidotāju un organizatoru izstrādātajam plānam jāiet roku rokā ar atbilstošu finansējumu. Mēs varam izveidot vislabākos dokumentus, bet, nenodrošinot atbilstošu un pārdomātu finansiālo segumu, mūsu teorētiskie mērķi netiks sasniegti.
Līdz ar ko arī mūsu valsts politikas veidotājiem ir nepieciešams ieklausīties ārstu un pacientu organizācijās, kad tiek runāts par nepieciešamību palielināt veselības aprūpes budžetu, tādējādi stimulējot veselības aprūpes pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
