'Neko nevēlos darīt', svara zudums un citas senioru veselības pazīmes, ko nedrīkst ignorēt

Ārsti iesaka pievērst īpašu uzmanību trīs veselības pazīmēm, kas ļaus savlaicīgi atpazīt potenciālos veselības riskus un ļaus senioram ilgāk saglabāt pilnvērtīgu, patstāvīgu, no citu palīdzības neatkarīgu dzīvi.

Atmiņas problēmas ir daļa no normālā novecošanas procesa. Seniors var aizmirst, vai samaksājis rēķinus, vai iedzēris zāles. Tomēr dažām pazīmēm jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo aptuveni 10 procentiem no senioriem pēc 70 gadu vecuma var attīstīties demence, tajā skaitā tās visbiežāk sastopamā forma – Alcheimera slimība. Tās pirmās pazīmes iekļauj grūtības izteikties, piemēram, cilvēks pēkšņi "zaudējis vārdus", nespēj pilnvērtīgi noformulēt savu domu. Tāpat jāpievērš uzmanību ikdienas darbu izpildei, – vai ierastu darbu izpilde neaizņem daudz vairāk laika nekā ierasts. Īpaša vērība nepieciešama, ja tiek aizmirsti lielāki, neseni dzīves notikumi, piemēram, konkrētas vietas apmeklēšana, saruna ar kādu tuvinieku utt.

Jo vecāks cilvēks kļūst, jo lielāka iespēja, ka šī slimības attīstīsies. Demenci nav iespējams izārstēt, bet ir vairākas metodes, kā iespējams atvieglot tās gaitu. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir tās savlaicīgas atklāšana. Vieglas demences gadījumā cilvēks joprojām spēj par sevi parūpēties, pagatavojot ēst, pēc iepriekš izveidota saraksta dodoties uz veikalu un veikt citas, ierastas darbības. Tomēr nopietnākos gadījumos nereti nepieciešama speciālistu palīdzība.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra vadītāja asociētā profesore Dr. med. Laila Meija skaidro, ka liela daļa senioru savā dzīves laikā var saskarties ar uzturvielu nepietiekamību jeb malnutrīciju: "Šī diagnoze nozīmē, ka cilvēka organisms neuzņem nepieciešamo uzturvielu daudzumu, kas vajadzīgs, lai organisms varētu pilnvērtīgi darboties. Tai var būt vairāki iemesli, ne tikai finanšu līdzekļu trūkumi. Vecuma ietekmē mainoties garšas izjūtai, ēdiens vairs šķietami negaršo, cilvēkam zūd apetīte vai motivācija pagatavot pilnvērtīgu maltīti. Tāpat ir gadījumi, kad seniors zobu problēmu vai kādas slimības ietekmē, nevar sakošļāt vai norīt "parasto" ēdienu. Riska zonā ir gan seniori, kas dzīvo paši savās mājās, gan tie, kas atrodas aprūpes centros."

Uzturvielu nepietiekamība var veidoties arī citu nopietnu slimību rezultātā, piemēram, pēc insulta. "Visbiežākā komplikācija, ar kuru sastopas līdz pat 50 procentiem no insulta pacientiem, ir rīšanas traucējumi. Šī iemesla dēļ pacienti nereti neuzņem ikdienā nepieciešamās barības vielas vai šķidruma daudzumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi sadarboties vairāku speciālistu komandai, lai problēmu laicīgi izvērtētu un pacientam piemeklētu individuālu medicīnisku papilduzturu. Tas veicina ātrāku atlabšanu pēc insulta, mazina komplikāciju, piemēram, izgulējumu risku, veicina jau esošo brūču, izgulējumu ātrāku sadzīšanu. Vecākiem cilvēkiem bieži ir samazinātas fiziskās rezerves un spēja pielāgoties akūtu slimību stāvokļiem, tādēļ laicīgi sniedzot palīdzību, var veicināt ātrāku atgriešanos ikdienas aktivitātēs," skaidro neiroloģe Iveta Haritončenko.

Savlaicīgi neatklāti uztura nepietiekamības gadījumi paaugstina risku saslimt ar infekcijas slimībām, kā arī – jebkura slimība norit smagāk, jālieto vairāk zāļu, ārstēšanās un atveseļošanās process ir ilgāks, ir augstāks komplikāciju risks. Tāpat pasliktinās cilvēka dzīves kopējā kvalitāte, palielinot seniora atkarību no līdzcilvēku atbalsta.

Lai pamanītu uzturvielu nepietiekamību, nepieciešams pievērst uzmanību dažiem galvenajiem simptomiem: cilvēks neplānoti zaudē vairāk nekā piecus procentus no ķermeņa masas trīs mēnešu laikā. Senioram pasliktinājusies apetīte, viņš izjūt hronisku nogurumu, lēnāk dzīst brūces. Novērojama muskuļu masas samazināšanās, piemēram, apģērbi vai gredzeni pēkšņi kļūst par lielu. Ja radušās aizdomas, ka tuvinieks cieš no uzturvielu nepietiekamības, obligāti nepieciešams vērsties pie ārsta.

Vai tuviniekam zudusi interese par saviem hobijiem? Viņš nelabprāt iziet no mājas un socializējas ar citiem, nevēloties satikties ar ģimeni un draugiem? Vai viņš guļ ilgāk nekā parasti un kļuvis apātisks? Tas var liecināt par pirmajām depresijas pazīmēm. Diemžēl senioru vidū tā nav reta parādība un vecumdienās tā var attīstīties četras reizes biežāk nekā jaunībā. Tās izpausmi var veicināt kāda tuvinieka, partnera vai pat mājdzīvnieka nāve, neapmierinātība ar savu dzīves situāciju, vientulības vai pamestības izjūta.

Depresija var attīstīties arī medicīnisku apstākļu dēļ, piemēram, kad dažādu slimību rezultātā tiek ierobežota cilvēka ierastā dzīve vai patstāvība. Depresiju var pavadīt trauksme, nemiers, miega traucējumi. Dažkārt tā var pāriet pati no sevis vai ar līdzcilvēku iesaisti – biežāku senioru apmeklēšanu, to iekļaušana kopējos notikumos un pasākumos. Tomēr, ja pēc ilgāka laika perioda nav novērojami uzlabojumi, ir vērts aizdomāties par profesionāļu palīdzību.

Pievēršot pastiprinātu uzmanību savu tuvinieku veselībai, varam uzlabot to ikdienas dzīvi un paildzināt laimīgu mūžu. Galvenais – būt vērīgiem un nepieciešamības gadījumā, nebaidīties iesaistīties, norāda mediķi.