jaunieši viedtālruņi sociālie mediji
Grūti iedomāties, ka mūsdienās vēl palicis kāds, kurš kaut reizi mūžā internetā nebūtu meklējis cēloni dažādām veselības problēmām. Sāp celis, dur sānā, trauksme, bezmiegs – tūlītējas atbildes uz visiem jautājumiem sniedz internets un sociālie mediji. Taču parādoties arvien lielākam informācijas daudzumam un absolūti nekontrolējamam daudzumam pašpasludināto ekspertu, raisa bažas jauniešu mentālā veselība. Jo tieši jaunieši visbiežāk mentālās veselības problēmas cenšas risināt caur sociālajiem medijiem, nevis vēršoties pie speciālistiem.

Nesen veiktā aptaujā izrādījās, ka 65 procenti jauniešu, kuri apmeklēja "Northwell Health" neatliekamās psihiatriskās palīdzības nodaļu, kā primāro informācijas avotu par garīgo veselību uzskata platformu "Tik Tok". Izklausās patiešām biedējoši, taču daži eksperti uzskata, ka tā ir iespēja augsti kvalificētiem ārstiem uzrunāt jauniešus šajā platformā, vēršot viņu uzmanību uz akūtām problēmām.

Informācijas iegūšanai no sociālajiem medijiem ir gan savi plusi, gan mīnusi. No vienas puses, tā ir lieliska iespēja satikt domubiedrus un dalīties savā pieredzē ar citiem, sociālajos medijos var gūt arī emocionālu atbalstu un sazināties ar ārstiem. Taču, no otras puses, nekad nevar zināt, cik kvalitatīva un uzticama ir sociālajos medijos pieejamā informācija. Kā zināms, mūsdienās tieši sociālajos medijos visbiežāk tiek izplatīta dezinformācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!