Tavs psihoterapeits Tiktoks  (2)

Nesen veiktā aptaujā izrādījās, ka 65 procenti jauniešu, kuri apmeklēja "Northwell Health" neatliekamās psihiatriskās palīdzības nodaļu, kā primāro informācijas avotu par garīgo veselību uzskata platformu "Tik Tok". Izklausās patiešām biedējoši, taču daži eksperti uzskata, ka tā ir iespēja augsti kvalificētiem ārstiem uzrunāt jauniešus šajā platformā, vēršot viņu uzmanību uz akūtām problēmām.

Informācijas iegūšanai no sociālajiem medijiem ir gan savi plusi, gan mīnusi. No vienas puses, tā ir lieliska iespēja satikt domubiedrus un dalīties savā pieredzē ar citiem, sociālajos medijos var gūt arī emocionālu atbalstu un sazināties ar ārstiem. Taču, no otras puses, nekad nevar zināt, cik kvalitatīva un uzticama ir sociālajos medijos pieejamā informācija. Kā zināms, mūsdienās tieši sociālajos medijos visbiežāk tiek izplatīta dezinformācija.

Sociālie mediji kā nekas cits uz šīs pasaules spēj pielāgoties mūsu interesēm. Algoritmi ātri vien saprot, kam dodam priekšroku, un tieši šādu informāciju piedāvā. Interesē mentālā veselība? Lūdzu, simtiem "kouču" un pašpasludinātu ekspertu, kuri bez mitas stāstīs par savu pieredzi un pamācīs citus, kā pareizi dzīvot. Turklāt pastāstīs tik pārliecinoši, ka ikviens noticēs afirmāciju spēkam. Un mediķu nespēkam.

Ir skaidrs, ka tiešsaistē pieejamā informācija sniedz ne to labāko pakalpojumu cilvēkiem un medicīnas nozarei kopumā. Piemēram, daudzi izvēlas vispār neapmeklēt mediķus, bet nodarboties ar pašdiagnozi un pašārstēšanos, meklējot tam nepieciešamo informāciju sociālajos medijos. Visvairāk šādu tendenci var novērot jauniešu vidū, kuriem sociālie mediji ir kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Psihiatrs Maikls Birnbaums uzsver, ka sociālo mediju algoritmi mentālās palīdzības meklēšanu padara komplicētu, tāpēc ir būtiski jauniešiem mācīt atšķirt patiesu informāciju no dezinformācijas. Vienlaikus Birnbaums atzīst, ka svarīgi izprast to, kā algoritmu piedāvātais saturs spēj ietekmēt jauniešu uzvedību un paradumus, tostarp viņu vēlmi vērsties pēc palīdzības pie mediķiem.

Ir pagājuši vien trīs gadu desmiti, kopš parādījās pirmie sociālie mediji, bet to ietekme uz mūsu dzīvi ir kļuvusi neaptverama. Mēs izglītojamies, iedvesmojamies, iepazīstamies, socializējamies un pat "ārstējāmies" sociālajos medijos. Tāpēc arvien lielāku uzmanību sociālu mediju ietekmei pievērš gan pētnieki, gan amatpersonas. Arī ASV valdība nesen paziņoja, ka pētīs sociālo mediju pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pusaudžu attīstību. Vienlaikus dažas no ASV valdības augstākajām amatpersonām izteica bažas, ka sociālo mediju izmantošana negatīvi ietekmē jauniešu mentālo veselību.

Nemitīgi tiek kritizēti arī uzņēmumi, kam pieder lielākās sociālo mediju platformas. Tostarp uzņēmums "Meta" regulāri saņem pārmetumus, ka uzņēmumam piederošajās platformās ("Facebook" un "Instagram") pieejamais saturs un tā daudzums negatīvi ietekmē jauniešu emocionālo veselību.

Lai gan šobrīd daudz tiek runāts tieši par negatīvajiem aspektiem, tomēr sociālajiem medijiem ir arī potenciāls palīdzēt jauniešiem, kuri saskaras ar garīgās veselības problēmām. Tagad gan primāri ir saprast, kā mazināt sociālo mediju radītos riskus, tostarp jauniešu mentālo pašārstēšanos un aklo uzticību viltus psihologiem. Un tikai tad jāmeklē iespējas, kā efektīvi izmantot sociālos medijus, lai uzlabotu jauniešu veselību.

Birnbaums uzskata, ka jārīkojas ātri un viedi, jo sociālo mediju algoritmus var izmantot, lai nodrošinātu jauniešiem brīvu pieeju augstvērtīgai informācijai.

Pagaidām gan lielākoties līdz jauniešiem nonāk maldīga un stigmatizējoša informācija, kas viņos raisa neuzticību ārstiem vai priekšstatu, ka visu var atrisināt ar dažiem stilīgiem padomiem. Tādējādi jaunieši, kuriem būtu nepieciešama reāla palīdzība, slīgst aizvien dziļākās mentālās problēmās, risinājumus meklējot aizvien dziļākās interneta dzīlēs.

Rakstam tika izmantota informācija no "When Mental Health Info Is Obtained Via Social Media".