Arvien biežāk sabiedrībā mēs varam dzirdēt jēdzienu "sociālā trauksme". Kā min psiholoģe Baiba Kalnciema, visbiežāk par to runā bērni un pusaudži. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas saistīts ar sociālās trauksmes rašanos, ir bērnības pieredze. Ja bērnu ir ķircinājuši, apsmējuši, viņš ir izjutis mobingu no vienaudžiem vai juties atstumts no savu vecāku puses, tad tas varētu veicināt un būt viens no kautrības rašanās cēloņiem. Vēlāk, pusaudža vecumā, kad nākas izjust lielāku vienaudžu spiedienu sociāli iesaistīties, kautrība var pārveidoties par sociālo trauksmi. Ir viedoklis, ka šādai trauksmei var būt arī bioloģiski cēloņi, kas veido pamatu augstākam jūtīgumam sociālajā vidē. Sociāla trauksme var parādīties vēlīnā pusaudža vecumā un kļūt noturīga. Īpaši tad, ja indivīds ir ļoti piesardzīgs un tādēļ ļoti reti izmantojis izdevību sevi pieteikt sociālās situācijās, lai tā gūtu izpratni par to, kā apkārtējie cilvēki reaģē uz viņa iesaistīšanos.
Sociālā trauksme ir emocionāls stāvoklis, kad cilvēks jūtas ļoti (pat pārmērīgi) uztraukts. Parasti tas notiek situācijās, kad ir jākomunicē ar citiem cilvēkiem vai arī jāatrodas sabiedrībā. Šāda trauksme var izraisīt fiziskas un emocionālas reakcijas. Ķermenī tā izpausmes var novērot, piemēram, kā svīšanu, trīcēšanu, sarkšanu, diskomfortu vēderā, biežu urinēšanu, muskuļu saspringtību, grūtības koncentrēties.
Dažkārt cilvēkam var likties, ka citi viņu novēro, raugās un vērtē viņu sociālajās situācijās. Šī sajūta, ja ar to nestrādā, var pāraugt pieaugošā tendencē sevi kontrolēt un raizēs par to, ka citi varētu pamanīt indivīda pārmērīgo uztraukumu. Draugu, vienaudžu, kolēģu klātbūtnē šis cilvēks praktiski nekad nespēj pilnībā atslābināties. Tādējādi viņš izjūt pārmērīgu stresu un pārspīlētas bailes, kas bieži vien ir nepamatotas.
Lai pārvarētu sociālo trauksmi, var izmēģināt šādus paņēmienus:
- Analizēt savas domas: identificēt negatīvās domas, kas izraisa trauksmi, un pārdomāt tās. Mēģināt apzināti vērst savas domas uz pozitīvām un reālistiskām perspektīvām.
- Pozitīvais pašapliecinājums: praktizēt pozitīvas afirmācijas un apzināti atgādināt sev par savām spējām un pozitīvajiem aspektiem.
- Neizvirzīt augstas prasības pret sevi: piemēram, ja jūti, ka kādā ziņā esi vājāks par citiem, tad mēģināt reāli izvērtēt tās kvalitātes, kas tev piemīt un kas citiem varētu likties tīri pievilcīgas.
- Ikdienas prakse: izcel tās situācijas, kad esi uzlabojis savas komunikācijas iemaņas.
- Izmanto elpošanas vingrinājumus un relaksācijas tehnikas: apgūsti dažādus elpošanas vingrinājumus un relaksācijas tehnikas, kas palīdz mazināt stresu un uzlabot emocionālo labklājību.
- Līdzsvars starp atpūtu un izaicinājumiem: nodrošināt, lai esi pietiekami atpūties, izgulējies! Pārāk liela gan fiziskā, gan garīgā slodze var veicināt stresu un trauksmi!
- Meklē profesionāla palīdzību: ja sociālā trauksme ievērojami ietekmē tavu dzīvi, ir vērts sazināties ar psihologu vai terapeitu, kas var piedāvāt individuālu atbalstu terapiju un risinājumus grūtību pārvarēšanai.
Psiholoģe Baiba Kalnciema min – ir jāņem vērā tas, ka ikvienam no mums piemīt kādas bailes vai nedrošība, pat ja tās nav uzreiz pamanāmas. Būtu vēlams iedrošināt cilvēkus par to, lai viņi atvērtos un runātu par savām jūtām, emocijām, uztraukumu. Dažkārt viņiem ir svarīgi, lai arī citi padalās savā pieredzē un stāstos par veidiem, kā izdevies pārvarēt trauksmi līdzīgās situācijas. Svarīgi sajust atbalstu, lai varētu atvērties un uzticēties. Tādējādi var uzzināt, ka citi cilvēki, iespējams, tevi saredz pilnīgi citādāk nekā tu pats sevi un, iespējams, ka tu pārspīlē savas bažas. Piemēram, tu domā, ka esi pateicis ko "muļķīgu", taču citi to nemaz tā neizjūt un nedomā.
Svarīgi atcerēties, ka sociālā trauksme ir kopīga un pārvarama grūtība. Pat tad, ja sākotnēji tas var likties grūti un nepārvarami, ar laiku un atbilstošu pieeju cilvēks var uzlabot savas spējas pārvarēt sociālās situācijas un samazināt trauksmi. Jaunās situācijas ir izaicinājums, bet arī iespēja iemācīties un izaugt.