Arvien biežāk sabiedrībā mēs varam dzirdēt jēdzienu "sociālā trauksme". Kā min psiholoģe Baiba Kalnciema, visbiežāk par to runā bērni un pusaudži. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas saistīts ar sociālās trauksmes rašanos, ir bērnības pieredze. Ja bērnu ir ķircinājuši, apsmējuši, viņš ir izjutis mobingu no vienaudžiem vai juties atstumts no savu vecāku puses, tad tas varētu veicināt un būt viens no kautrības rašanās cēloņiem. Vēlāk, pusaudža vecumā, kad nākas izjust lielāku vienaudžu spiedienu sociāli iesaistīties, kautrība var pārveidoties par sociālo trauksmi. Ir viedoklis, ka šādai trauksmei var būt arī bioloģiski cēloņi, kas veido pamatu augstākam jūtīgumam sociālajā vidē. Sociāla trauksme var parādīties vēlīnā pusaudža vecumā un kļūt noturīga. Īpaši tad, ja indivīds ir ļoti piesardzīgs un tādēļ ļoti reti izmantojis izdevību sevi pieteikt sociālās situācijās, lai tā gūtu izpratni par to, kā apkārtējie cilvēki reaģē uz viņa iesaistīšanos.
Sociālā trauksme ir emocionāls stāvoklis, kad cilvēks jūtas ļoti (pat pārmērīgi) uztraukts. Parasti tas notiek situācijās, kad ir jākomunicē ar citiem cilvēkiem vai arī jāatrodas sabiedrībā. Šāda trauksme var izraisīt fiziskas un emocionālas reakcijas. Ķermenī tā izpausmes var novērot, piemēram, kā svīšanu, trīcēšanu, sarkšanu, diskomfortu vēderā, biežu urinēšanu, muskuļu saspringtību, grūtības koncentrēties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
