"Fiziskais smiešanās akts, kad diafragma kustas uz augšu un leju, lai no plaušām izspiestu gaisu, smadzenēs iedarbina endorfīnu sistēmu. Un endorfīni cilvēku relaksē, veicina laimes stāvokli un mazina stresa hormona – kortizola – līmeni," izdevumā "Daily Mail" skaidro Oksfordas universitātes evolūcijas zinātņu profesors Robins Danbars. Endorfīni palīdz atbrīvot slāpekļa oksīdu, kas veicina saspringtu muskuļu atslābināšanos un tādējādi – stresa mazināšanos. Slāpekļa oksīds arī paplašina asinsvadus un tas ir izskaidrojums, kāpēc smiešanās spēj pazemināt pat asinsspiedienu.
Smiešanās laikā tiek iesaistīts sarežģīts smadzeņu reģionu tīkls un aktivizētais hipotalāms (kas ir saistīts ar stresu) kontrolē parasimpatisko nervu sistēmu (kas apdraudējuma gadījumā ir atbildīga par reakcijām – cīnīties vai bēgt). "Kad cilvēks smejas, cīņas/bēgšanas hormona adrenalīna līmenis pazeminās," skaidro Londonas Universitātes koledžas neirozinātniece, profesore Sofija Skota. Šīs ķīmiskās izmaiņas cilvēkus padara mierīgākus, un, kā apstiprina 2020. gada Bāzeles universitātē veiktais pētījums, – jo vairāk cilvēki smejas, jo mazāk viņus ietekmē stresu izraisošas situācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
