Joki mazi, jāsmejas pat tad, ja tas 'nav pa īstam'

"Fiziskais smiešanās akts, kad diafragma kustas uz augšu un leju, lai no plaušām izspiestu gaisu, smadzenēs iedarbina endorfīnu sistēmu. Un endorfīni cilvēku relaksē, veicina laimes stāvokli un mazina stresa hormona – kortizola – līmeni," izdevumā "Daily Mail" skaidro Oksfordas universitātes evolūcijas zinātņu profesors Robins Danbars. Endorfīni palīdz atbrīvot slāpekļa oksīdu, kas veicina saspringtu muskuļu atslābināšanos un tādējādi – stresa mazināšanos. Slāpekļa oksīds arī paplašina asinsvadus un tas ir izskaidrojums, kāpēc smiešanās spēj pazemināt pat asinsspiedienu.

Smiešanās laikā tiek iesaistīts sarežģīts smadzeņu reģionu tīkls un aktivizētais hipotalāms (kas ir saistīts ar stresu) kontrolē parasimpatisko nervu sistēmu (kas apdraudējuma gadījumā ir atbildīga par reakcijām – cīnīties vai bēgt). "Kad cilvēks smejas, cīņas/bēgšanas hormona adrenalīna līmenis pazeminās," skaidro Londonas Universitātes koledžas neirozinātniece, profesore Sofija Skota. Šīs ķīmiskās izmaiņas cilvēkus padara mierīgākus, un, kā apstiprina 2020. gada Bāzeles universitātē veiktais pētījums, – jo vairāk cilvēki smejas, jo mazāk viņus ietekmē stresu izraisošas situācijas.

Visspēcīgākā ietekme ir dabiskajiem, spontānajiem smiekliem, taču, pierādījumi liecina, ka pat nedabiska ķiķināšana var mazināt reakciju uz stresoriem. Tas ir "kustība rada emociju" teorijas efekts – lietojot ar smaidīšanu un smieklu funkciju saistītos sejas muskuļus, uz smadzenēm kā reakcija tiek nosūtīta atgriezeniskā saite, kas atbrīvo serotonīnu (un tas uzlabo garastāvokli). Būtībā kustība veicina emocijas un tāpēc te vietu ir radusi smieklu terapija.

Smieklu terapijā, smieklu jogā tās dalībnieki pilda vingrinājumus, kas liek smaidīt. Dejošana, aplaudēšana, smiešanos atgādinošu skaņu izteikšana (piemēram, hahahaha) un pat smiešanās imitācija. Ideja ir tā, ka kaut viltojot, tiek aktivizēta endorfīnu ražošana un agrāk vai vēlāk, patiešām ir jāsmejas un "pa īstam". Kā jogas praksē ierasts, papildus izmantota palēnināta elpošana un meditācija, un abi spēj mazināt stresu. Efektīva kombinācija.

Protams, kas der vienam, tas neder visiem. Profesore Sofija Skota brīdina: "Cilvēkiem, kuriem šī prakse šķiet apkaunojoša un neērta, reakcija var būt pretēja – nodarbību laikā kortizola līmenis var tieši paaugstināties. Un tas ir kaitīgi." Šādiem cilvēkiem ir jāveicina iespēja dabiski izsmieties. Visbiežāk – izklaidēs ar draugiem, jo smieklu sociālais elements ir pašsaprotams – smiekli nāk kompānijā ar citiem un nevis vienatnē.

Eksperimentam ir pieejamas iespējas tiešsaistē, piemēram, laughteryoga.co.uk. Vai, kā iesaka Delfas Tehnoloģiju universitātes profesore, kognitīvās un sociālās psiholoģijas eksperte Natālija van der Vala: "Mēģiniet atrast kādu iemeslu, kas liek kaut uz minūti dienā pasmieties. Padariet to par tādu pašu rituālu kā zobu tīrīšana. Ja smiešanās kļūs par ieradumu, jo vieglāk pasmiesieties."