Ārste nenogurdina ar 'vecajām muļķībām’ un nosauc četrus ilgmūžības principus  (6)

"Visi meklē jaunības avotu," viņa stāsta "TikTok" videoklipā, kurš kopš publicēšanas mirkļa (pagājušajā nedēļā) ir savācis ap 2,7 miljonus skatījumu, "ļaujiet man pastāstīt, kas ļaus jums dzīvot ilgāk. Neatkārtošu tās pašas vecās muļķības." Būdama kataraktas ķirurģe Džordžijas Redzes institūtā un Kataraktas un refrakcijas ķirurģijas centra līdzīpašniece, viņa apgalvo, ka labi pārzina novecošanās jautājumus, jo katru dienu pieņem vairāk nekā 40 pacientus. Un secina, ka "daudzi cilvēki slikti noveco".

"Ja vēlaties dzīvot ilgāk, izveidojiet dārziņu," ir viņas pirmais padoms. "Kāpēc? Nevis, lai no tā ēstu, bet gan radītu nākotnes plānu. Lai cilvēkam ir kaut kas, ko gaidīt un kaut kas, pie kā strādāt." Kā 43 gadus vecā sieviete pēcāk skaidrojusi izdevumā "New York Post", dārzkopības ietekme uz ilgmūžību esot "saistīta ar dārza sezonālo raksturu" jeb to, ka katrā sezonā ir savas lietas, produkti, ko gaidīt. "Vienmēr ir jāstrādā, lai sagatavotos. Jāravē, jāstāda vai jānovāc augi, augļi un dārzeņi. Tiem ir savs grafiks, ko mēs nevaram izmainīt – šo laika grafiku ir jāievēro. Un dārzā nav nekādas vilcināšanās," viņa dārzkopību pielīdzina rūpēm, kas rada dzīvību, izaugsmi un optimismu. "Tas atšķiras no citiem hobijiem, kas pielāgoti mūsu laika grafikam un ērtībām. Neesmu pārliecināta par "iezemēšanās" teorijām, bet ticu, ka roku turēšanai augsnē piemīt kaut kas dvēseli dziedinošs." Kā lai dārzkopību savā ikdienas dzīvē ievieš pilsētu iedzīvotāji? Viņasprāt, pietikšot arī ar zaļumu mazdārziņu uz palodzes.

Nākamais padoms ir rūpes par sevi un tikai pēc tam – par dzīvesbiedru. "Beidziet atteikties no rūpēm par sevi, savas ģimenes, attiecībām, lai tikai koptu savu laulāto," viņa uzsver, ka cilvēki izniekojot laiku un tā vietā, lai to veltītu attiecību kopšanai, veidošanai ar mazbērniem un pārējiem ģimenes locekļiem, rūpējas tikai un vienīgi par sirgstošo dzīvesbiedru. "Dzīvesbiedra problēmas kļūst par visu viņu pasauli! Tas ir viņu hobijs, viņu mērķis, viņu ikdienas dzīve," Jensija uzskata, ka aprūpētājam ir "jāpaņem pārtraukums", pretējā gadījumā tiks riskēts ar savu veselību. "Kad šie cilvēki pēc ilgiem gadiem aprūpētāja lomā ir pārgājuši sēru stadijā un pašiem jāpievēršas rūpēm par sevi, viņi ir paspējuši pazaudēt attiecības ar ģimeni un draugiem. Visbiežāk tas nemaz nav tas, ko dzīvesbiedrs būtu vēlējies."

Trešais padoms ir otrā principa papildinājums un precizējums – bez rūpēm par citiem ir jārūpējas par sevi. Lai gan aktīvs dzīvesveids tiek reklamēts kā ilgas dzīves garants, Jensija iesaka konkrētu izpildes veidu – svarcelšanu. "Cilājiet svarus, svarcelšana ir vienīgā jebkad pierādītā lieta, kas spēj palielināt jūsu kaulu blīvumu. Nedaudz dzelžu un kauli būs veseli," viņa atgādina, ka tiem nav jābūt pat "īpaši smagiem" un pēcpusdienas pastaigā spēka izturības veicināšanai var noderēt arī mugursoma plecos.

Arī pēdējais padoms ir pašsaprotams – priekšlaicīga pensionēšanās esot kā nāvessods. "Nekādas priekšlaicīgas došanās pensijā, ja vien tā nav citas karjeras izvēle vai hobijs, kas pieprasa garīgu noslodzi," viņa paskaidro, ka daudzi pēc aiziešanas pensijā "nokar degunu", bet, lai prāts būtu ass – "smadzenēm ir nepieciešami vingrinājumi". Kā nekā, smadzenes ir muskulis. "Kad dosieties pensijā un zudīs mērķis, vairs nebūs jūsu mentālo vingrinājumu, ja viss, ko darīsiet, būs sēdēšana dīvānā, TV skatīšanās un pusdienu ar draugiem gaidīšana, viss būs zaudēts! Ar to nepietiek, lai jūs stimulētu, uzturētu dzīvu un veselīgu. Tā vienkārši nav. Piedodiet."