Ja vielas no "lētās degvielas" (piemēram, no pārstrādātiem vai rafinētiem pārtikas produktiem) nonāk smadzenēs, tām ir maz iespēju no šiem brīvajiem radikāļiem atbrīvoties. Piemēram, pārtika ar augstu rafinētā cukuru saturu, ir kaitīga smadzenēm. Bez tā, ka organismā pasliktinās insulīna regulēšana, tā veicina arī iekaisumu un oksidatīvo stresu. Vairāki pētījumi ir atklājuši korelāciju starp pārtiku ar augstu rafinētu cukuru saturu un smadzeņu darbības traucējumiem un pat garastāvokļa traucējumu simptomu, piemēram, depresijas, pastiprināšanos.
Centra speciālisti atzīst: "Mūsdienās vairs nevienam nav pārsteigums, ka uzturs un psihiskā veselība ir saistīti, un pēdējos gados zinātnieki arvien lielāku uzmanību pievērš pētījumiem par mentālo labsajūtu un zarnu biomu, GAPS, Vidusjūras diētu un citām. Septembrī veiktā aptauja (mēs, protams, apzināmies, ka šīs aptaujas aizpilda tie, kas seko RPNC norisēm sociālajos tīklos un kuriem šī joma vispār ir interesanta un līdz ar to ir arī vairāk zināšanu) atklāj, ka 56,9 procenti respondentu jūtas zinoši par saikni starp uzturu un psihisko veselību – "jā" atbildējuši 21,6 procenti; "vairāk jā nekā nē" – 35,3 procenti, "vairāk nē nekā jā" – 39,2 procenti. Pie kam lielākā daļa no 251 respondenta, kas piedalījās aptaujā, būtu gatavi, vai vismaz mēģinātu mainītu savu uzturu, lai uzlabotu psihisko veselību. Respondenti vecumā grupā no 35 līdz 44 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas norādīja, ka jūtas zinoši par saistību starp uzturu un psihisko veselību."