Pēc ziņas par bērnudārzā atklātu saslimšanu ar masalām SPKC sāk epidemioloģisko izmeklēšanu

Par iespējamo saslimšanu ar masalām sociālajos tīklos ziņoja kāda lietotāja, norādot, ka saņēmusi ziņu no bērnudārza par to, ka kādam bērnam grupiņā konstatēta saslimšana ar šo vīrusa infekciju slimību.

SPKC norādīja, ka šobrīd uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, noteiktas kontaktpersonas, sniegtas rekomendācijas izglītības iestādei un kontaktpersonu ģimenes ārstiem.

Šogad līdz augustam Latvijā bija reģistrēts viens saslimšanas ar masalām gadījums.

Kā liecina SPKC statistika par infekciju slimībām Latvijā, pēdējo reizi saslimšana ar masalām reģistrēta 2019. gadā, kad kopumā ar vīrusu bija inficējušies trīs cilvēki. Savukārt 2018. gadā bija reģistrēti 25 saslimušie.

SPKC mājaslapā norādīts, ka vakcinācija ir vienīgais efektīvais masalu profilakses pasākums, lai novērstu saslimšanu ar masalām. Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MPR). Atbilstoši Vakcinācijas kalendāram to veic divas reizes. Pirmo poti bērns saņem 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet atkārtotu - septiņu gadu vecumā.

SPKC dati liecina, ka pērn pirmo vakcīnu saņēmuši 95,6 procenti bērnu, savukārt balstvakcīnu 85,8 procenti. Tas ir attiecīgi par 3,2 procentiem un 1,1 procentu vairāk nekā 2021. gadā.

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam, kurš iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām, un kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām, teikts SPKC mājaslapā.

Vai 16 063 vakcinācijas atteikumu gadā ir daudz? Vai tiešām tik daudz var būt? Šāda diskusija sociālajos tīklos izcēlās pēc pirms nedēļas publicētā "Delfi plus" raksta, kurā šāds skaitlis bija minēts. Tik daudz rakstiski noformētus atteikumus bērnu vecāki vai aizbildņi pērn parakstīja, atsakoties par valsts naudu vakcinēt savas atvases pret infekcijas slimībām. Kā šis skaitlis veidojies, no kurām vakcīnām atsakās visvairāk, kādi varētu būt iemesli un kādas ir sekas, portāls "Delfi" jautāja SPKC un ārstiem.

Lasīt vairāk

Masalu, masaliņu, vējbaku ballītes? Vai vecāki ko tādu tiešām var novēlēt savam bērnam – apzināti vest viņu pie slimnieka un inficēt, lai it kā vieglāk bērnībā pārslimotu? Apzināti izvēlas nepotēt? Vai sekas tiešām var prognozēt? Par to aizdomājās Sanda, šāda fenomena pārsteigta vecāku forumos internetā. Viņa gan tobrīd meklēja pilnīgi ko citu – kā glābt savu dēlu.

Lasīt vairāk

Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs lauztajiem šķēpiem par to, vai vakcinācija ir devusi cilvēcei labumu vai tieši pretēji – nesusi postu, Pasaules Veselības organizācijas statistika par bīstamo un lipīgo slimību izplatību viennozīmīgi liecina, ka saslimušo skaits būtiski samazinās reģionos, kur tiek veikta bērnu un pieaugušo vakcinācija. Par vakcinēšanās kārtību un nepieciešamību stāsta "Rimi bērniem" programmas bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

Lasīt vairāk