Septiņi veidi, kā sev sniegt ātro palīdzību emocionālās labsajūtas uzlabošanai

Nereti tiek uzskatīts, ka kādudien mums vienkārši dabiskā veidā ir "jātiek pāri" visām savām dvēseles sāpēm. Lai gan, ja kāds tevi ir atgrūdis vai esi piedzīvojis nopietnu neveiksmi, tu zini, ka emocionālās traumas smeldz ne mazāk, kā fiziskās.

Katram no mums vajadzētu apgūt prasmes, kā sev sniegt ātro palīdzību emocionālās labsajūtas uzlabošanā. Un to var paveikt dažādos veidos. Kādos? To vietnē "Ideas.ted" skaidro psihologs Gajs Vinčs.

Fiziskas sāpes mūs brīdina, ka organismā kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, tāpēc mēs arī ātrāk varam tikt skaidrībā. Emocionālās sāpes patiesībā darbojas tieši tāpat. Ja atstumtības sajūta, skumjas kādas neveiksmes vai slikta garastāvokļa dēļ nekādi nepāriet, tas nozīmē, ka mūsos iekšēji ir psiholoģiska rēta, kuru pienācis laiks "ārstēt".

Piemēram, vientulība var būt ar graujošu efektu gan psiholoģiskajai, gan fiziskajai veselībai. Tāpēc, ja tu, kāds no taviem draugiem vai tuviniekiem izjūt sociālu vai emocionālu izolāciju, ir jādomā, kā izkļūt no šīs situācijas.

Pēc savas būtības – viena psiholoģiska rēta viegli var novest pie citas. Piemēram, pēc kādas neveiksmes mēs bieži fokusējamies uz to, ko nevaram izdarīt, nevis uz to, kas ir mūsu spēkos. Tādēļ mums ir arī grūti parādīt labus rezultātus, un mēs sākam vēl vairāk pārdzīvot kļūdīšanos, nonākot apburtā lokā.

Tā savā ziņā ir psiholoģiskā imūnsistēma, kas pasargā mūs no iekšējām sāpēm un nostiprina emocionālo izturību. Tieši tāpēc ir tik svarīgi rūpīgi sekot līdzi savai pašcieņai un censties neaizvainot pašam sevi, īpaši, ja tev jau tā sirds sāp.

Viens no veidiem, kā "izārstēt" salauzto pašcieņu, – praktizēt līdzjūtību pret sevi. Kad tu sāc sevi kritizēt, izpildi vienkāršu vingrinājumu. Iedomājies, ka tavs draugs pārdzīvo tādas pašas problēmas, un uzraksti viņam vēstuli ar līdzjūtības un atbalsta vārdiem. Pēc tam izlasi šo vēstījumu. Tieši tādus vārdus tev ir jāsaka pašam sev.

Kad tu galvā pārcilā ne tos pašus patīkamākos notikumus bez jebkāda mērķa, piemēram, uzzināt kaut ko jaunu vai pacensties atrisināt problēmu, tas ātri kļūst par ieradumu. Bet tas, savukārt, var novest pie dziļākas psiholoģiskas traumas.

Vislabākais veids, kā pārraut šāda veida domāšanu – novirzīt sevi kādam uzdevumam, kas prasa maksimālu koncentrēšanos. Piemēram, parisināt sudoku mīklu. Divas minūtes pārslēgšanās uz kaut ko citu – un tev jau vairs ne tik spēcīgi gribēsies atgriezties pie negatīvā.

Zaudējumi ir daļa no mūsu dzīves. Tomēr tie var atstāt rētas un traucēt mums virzīties tālāk, ja mēs paši neārstēsim savus emocionālos ievainojumus, kas ar tiem saistīti.

Ja pagājis jau daudz laika, bet tev vienalga nekādi neizdodas atgūties pēc zaudējuma, ir jāparaugās uz to citādi. Pats galvenais, ko vari izdarīt, lai atvieglotu sāpes un nostātos uz dziedināšanās ceļa, – atrast sava zaudējuma jēgu un mērķi. Tas ir sarežģīti, bet aizdomājies par to, ko esi ieguvis, pateicoties šim notikumam.

Piemēram, esi zaudējis darbu. Toties tagad tev ir iespēja pārskatīt, ar ko tu patiešām vēlies nodarboties. Padomā, kā tu no jauna vari baudīt dzīvi un kādas izmaiņas tev ļaus dzīvot saskaņā ar savām vērtībām.

Dažreiz justies vainīgam ir pat noderīgi. Nelielās devās vainas sajūta mūs brīdina, ka ir pienācis laiks rīkoties un risināt problēmas attiecībās ar citiem. Tomēr pārmērīga vainas sajūta gan ir toksiska un bīstama. Tā paņem emocionālo un intelektuālo enerģiju, novērš mūsu uzmanību no citiem uzdevumiem un traucē baudīt dzīvi.

Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā tikt galā ar atlikušo vainas sajūtu, – efektīvi atvainoties. Jā, tu jau droši vien esi lūdzis piedošanu, bet efektīva atvainošanās ir daudz sarežģītāks process. Tā prasa tā dēvēto empātijas apliecinājumu. Citiem vārdiem sakot, atvainošanās pamatā nevajadzētu būt balstītai uz izskaidrojumiem, kāpēc tu esi rīkojies tieši tā, bet spriedumiem, kā tava rīcība vai bezdarbība ir ietekmējusi otru cilvēku. Tas viņam palīdzēs tev piedot, bet tu savukārt varēsi beidzot atbrīvoties no vainas sajūtas.

Ieklausies sevī un analizē, kā tu personīgi tiec galā ar emocionālajām rētām. Tu tās centies neievērot un par tām nedomāt? Uzreiz stipri pārdzīvo, bet pēc tam ātri piemirsti? Vai arī nedēļām ilgi domā par to, ko izdarīji nepareizi? Izmanto atbildes, lai saprastu, kādas ātrās palīdzības metodes emocionālās labsajūtas uzlabošanai tieši tev vislabāk der dažādās situācijās.

Uztver tās kā fiziskas sāpes. Tev droši vien ir pārbaudītas tabletītes, ko iedzer, kad sāp galva vai vēders. Atrodi tādas pašas "zāles" arī emocionālajām sāpēm.

Tas pats attiecas uz emocionālās noturības attīstību. Regulāri pārbaudi savu psiholoģisko veselību, īpaši pēc sarežģītām stresa situācijām. Atrodi tehnikas, kuras darbojas, un iemācies sev palīdzēt patstāvīgi.

Jā, emocionālās higiēnas prakse prasa laiku un spēku, bet tā ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti kopumā.