Lai arī varētu šķist, ka samirkšana tik tiešām rezultēsies ar sāpošu kaklu un citiem saaukstēšanās simptomiem, jāsaprot, ka no lietus vien saslimt nevar. Tomēr ilgstoša uzturēšanās aukstumā un mitrumā var pietiekami daudz pazemināt ķermeņa temperatūru, lai ietekmētu imūnsistēmu, tādējādi palielinot risku saaukstēties vai saķert kādu citu vīrusu.
Imūnsistēma aukstajā sezonā ir vājāka arī tamdēļ, ka daudziem cilvēkiem ir D vitamīna trūkums, un tam ir būtiska loma imūnsistēmas uzturēšanā. Pētījumi arī liecina, ka, elpojot aukstu gaisu, augšējo elpceļu asinsvadi sašaurinās, tādēļ apgrūtinot balto asinsķermenīšu nokļūšanu deguna gļotādā, kas organismam palīdz cīnīties ar mikrobiem.
Vīrusi, kas izraisa saaukstēšanos un gripu, tiek pārnesti ar nemazgātām rokām, jo uz cilvēku ādas vīrusi var izdzīvot pat līdz divām stundām, ar aerosola daļiņu starpniecību (ja inficētā persona klepo un šķauda (šādā veidā vīrusi var ceļot vairāku metru attālumā)), kā arī gaisa pilienu ceļā (šādā gadījumā vīrusi var ceļot metra līdz divu metru attālumā), norādīts "eVeselībasPunkts" mājaslapā. Te arī velkamas paralēles saslimšanai un mitrajam, vēsajam laikam – cilvēki tik tiešām vairāk slimo aukstajos gada mēnešos, jo šajā laikā visvairāk laika pavada iekštelpās ciešā kontaktā ar citiem. Tāpēc īpaši svarīgi bieži mazgāt rokas, izvairīties no pieskaršanās savām acīm, mutei vai degunam ar rokām sabiedriskās rokās, kā arī nedalīties ar priekšmetiem, piemēram, ūdens pudeli ar citiem cilvēkiem.
2019. gadā veiktais pētījums apstiprina, ka vīrusu un gripas uzplaukums novērojams tieši aukstos un sausos apstākļos, taču tie slikti pārnēsājas mitros apstākļos, piemēram, lietus laikā. Tomēr tieši lietainajās dienās cilvēki pulcējas telpās.
Kādēļ nepaspējam apslimt pēc iešanas aukstā dušā? Iemesls ir pavisam vienkāršs – aukstā duša ķermeņa temperatūru nepazemina tik ļoti, lai tas ietekmētu mūsu imūnsistēmu. Turklāt uzreiz pēc dušas mēs noslaukāmies un uzvelkam sausas, siltas drēbes.
Vai samirkšana lietū var izraisīt ķermeņa atdzišanu?
Ilgstoša atrašanās aukstumā, pat ja ārā nelīst lietus, var veicināt ķermeņa atdzišanu jeb hipotermiju. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājaslapā norādīts, ka ķermeņa atdzišana var iestāties, ja būtiski pazeminās temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā ārā vai aukstā ūdenī.
Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk, nekā to spēj atjaunot. Taču visbiežākie iemesli, kādēļ tiek gūta hipotermija, ir nepiemērots apģērbs, ielūšana ledū vai iekrišana ūdenī, aizmigšana uz ielas alkohola reibumā. To bieži gūst arī seniori, kuri pakrituši un saviem spēkiem nespēj piecelties. Par vieglu hipotermiju liecinās drebuļi vai trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājināta domāšana un atmiņa, bet par smagu – palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, paplašinātas acu zīlītes, pavājināti ķermeņa refleksi, samaņas zudums.
Ķermeņa atdzišanas gadījumā svarīgi cietušo nogādāt siltās telpās, atbrīvot (saudzīgi) no mitrām vai slapjām drēbēm un apaviem, sasegt ar siltām segām, dvieļiem vai drēbēm, apsedzot arī galvu (tā, lai seja paliek neapsegta), cietušajam jādod padzerties siltu, cukurotu dzērienu, kas nesatur kofeīnu un jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Kā uzturēt labu veselību vēsajā sezonā
Pirmkārt, jāsāk ar to, ka pirms došanās ārpus mājām, noskaidrojam to, kādi laikapstākļi mūs tur sagaida. Tātad – vienmēr iepazīsties ar laika prognozi dienai, bet pēc tam izvēlies atbilstošu apģērbu. Ja zini, ka ārā būs jāuzturas ilgi, nekad nenāks par sliktu, ja somā vai mašīnā ieliksi rezerves drēbes, tostarp lieku zeķu pāri un arī apavus, lai samirkšanas gadījumā varētu pāraut slapjās drēbes.
Mitrā laikā jāizvēlas ūdens atgrūdošs, bet elpojošs apģērbs. Lietus jakas, kas neelpo, tikai veicinās svīšanu un rezultēsies ķermeņa atdzišanā. Tāpat izvairies no kokvilnas apģērba, jo tā lieliski absorbē mitrumu, bet to neizvada. Tā vietā labāk izvēlēties sintētiskus apģērbus, kas ir viegli un elpojoši un uzsūkto mitrumu izvadīs uz āru. Jāatceras, ka no laikapstākļiem jāpasargā arī galva, tāpēc velc cepuri vai izvēlies jakas ar kapucēm un neļauj samirkt matiem.
Atnākot mājās, nevilcinoties vajag pārvilkt sausas, siltas drēbes, uzvārīt sev siltu dzērienu vai zupu, ar kuru sasildīties. Dodoties ārpus mājām uz ilgu laiku, noderēs, ja līdzi paņemsi termosu ar tēju. Ikdienā nedrīkst aizmirst par sabalansēta uztura ievērošanu, pietiekama daudzuma ūdens uzņemšanu un kārtīgu izgulēšanos, lai stiprinātu imūnsistēmu.
Izmantotie avoti:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
