virtuve
Foto: Shutterstock
Lai arī kā negribētos to atzīt, tas, cikos un ko ēdam vakariņās ietekmē mūsu labsajūtu, tādēļ svarīgi katram atrast laiku, kad pēdējā ēdienreize liek ķermenim justies labi, nevis sagādā smaguma sajūtu, vai tieši otrādāk – liek izsalkumā lēnām jukt prātā, gaidot nākamo rītu.

Jāsāk ar to, ka nav vienotas receptes par to, kad tad vislabāk vakariņot. Kamēr citi var ēst arī pulksten 21, citiem šāds modelis nestrādās. Īsā atbilde – viss atkarīgs no konkrētā cilvēka dzīvesveida un slimību vēstures.

Kā skaidro dietoloģe, uzņēmuma izpilddirektore uzņēmumā "Culin Health" Vanesa Riseto, ir dažādi faktori, kas ietekmē to, cikos ieturēt vakariņas. Pirmkārt, svarīgs cilvēka vecums, jau iepriekš pieminētā slimību vēsture un arī dzīvesveids. "Ja jūs, piemēram, strādājat maiņu darbu, kurš iekrīt arī naktīs, tad ēšanas laiks atšķirsies no citiem," viņa paskaidro, kādēļ daudz kas atkarīgs tieši no dzīvesveida. Riseto saviem pacientiem iesaka pirmo maltīti jeb brokastis ieturēt divu stundu laikā pēc pamošanās un pēcāk kaut ko apēst ik pēc trim četrām stundām.

Lai arī pētījumi liecina, ka labākais laiks pēdējai dienas ēdienreizei ir laika posmā no pulksten 17 līdz 19, ne vienmēr tas ir piemērots laiks cilvēka ikdienas grafikam, tādēļ vislabāk vienkārši vakariņot vismaz trīs stundas pirms došanās pie miera, lai izvairītos no tādām problēmām kā atvilnis.

Kā saprast piemērotāko laiku vakariņošanai


Mēģinot saprast, cikos tad vislabākais laiks vakariņām, jāņem vērā darba grafiks, izsalkuma līmenis, lietotie medikamenti, ikdienas ārpusdarba aktivitātes un citi dzīvesveida ieradumi. Lai arī vispārpieņemts, ka ēst vajadzētu ik pēc trim četrām stundām, bet pirms gulētiešanas vismaz divas trīs stundas vairs nenodoties našķiem, svarīga ir arī pārtikas izvēle, jo veselīgu vakariņu ieturēšanai ir vairākas priekšrocības, tostarp stabils cukura līmenis asinīs, veselīgs svars un arī labāka miega kvalitāte.

Agrāk vakariņas ieturēt būtu noderīgi tiem, kas cīnās ar noteiktām gremošanas sistēmas un citām veselības problēmām. Piemēram, tiem, kuri sirgst ar atviļņa slimību vai grēmām, vēlams vakariņas ieturēt agrāk, lai līdz gulētiešanai tievā zarna un kuņģis paspētu sagremot pārtiku. Savukārt cilvēkiem ar cukura diabētu agrāka vakariņošana var atsaukties uz labākiem glikozes rādījumiem asinīs.

Taču svarīgi atcerēties, ka arī pats ķermenis efektīvi un manāmi mums paziņo, kad laiks ēst, un to nevajadzētu ignorēt. Vadoties pēc izsalkuma vakarpusē, iespējams arī atrast labāko vakariņošanas laiku, lai tad, kad dodies pie miera, ķermenis justos vislabāk. Ja vēders izsalkumā kauc vēlā vakarā vai naktī – vai visām varītēm jāciešas līdz nākamajam rītam? Nē, arī "naksniņas" nav nekas slikts, ja uzņemtais ēdiens ir veselīgs. Turklāt, ja "ideālais" laiks palaists garām, viennozīmīgi labāk ir ēst vēlu, nekā badoties. Galvenais – lai tiktu uzņemtas ķermenim svarīgās uzturvielas.

Tomēr, neatkarīgi no tā, cikos tiek ieturēta pēdējā dienas maltīte, ir vairāki produkti, no kuriem labāk izvairīties, lai parūpētos par vispārējo veselību un labu miega kvalitāti. Piemēram, smagu un taukainu pārtiku kuņģim ir daudz grūtāk sagremot, tādēļ tā var izraisīt smaguma sajūtu vēderā, kas izraisīs gremošanas traucējumus un nemierīgu miegu. Jāizvairās arī no produktiem, kuros ir augsts kofeīna līmenis. Un, protams, vēlami nav arī saldumi.

Labāk lielāko daļu kaloriju patērēt agrāk dienas laikā, nevis uz vakaru, tātad – ēst bagātīgas brokastis, pieticīgas pusdienas un nelielas vakariņas. Ja no rītiem neesi izsalcis, tad apēd vieglas brokastis, bet pēc tam bagātīgas pusdienas. Arī konditorejas izstrādājumus, saldumus un tādu pārtiku kā makaronus labāk ēst agrā pēcpusdienā.

Izmantotie avoti:
The Best Time to Eat Dinner, According to the Experts
It’s not just what you eat, but the time of day you eat it

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!