Dzemdību nodaļās atšķirīga pieeja, cik daudz uzmanības veltīt pēcdzemdību depresijas risku atpazīšanai  (1)

Par pēcdzemdību depresiju informācijas pieejamība ir gana plaša. Starp citu, tā var piemeklēt ne tikai jaunās māmiņas, bet arī tētus. Un depresija var parādīt savu spozmi gan uzreiz pēc dzemdībām, gan vēlākā posmā. Kas ir pēcdzemdību depresija un kā to atšķirt no pēcdzemdību skumjām, garastāvokļa mainību? To lasi "Delfi Life" arhīva rakstos, kuru ir ļoti daudz – gan speciālistu skaidrojums, gan pieredzes stāsti. Bet uzrunājām arī vairākas dzemdību iestādes, lai noskaidrotu, vai jaunā māmiņa, pirms doties mājās ar mazuli, ir informēta par pēcdzemdību depresijas riskiem, vai viņa zina, kur vērsties, ja radīsies vajadzība pēc palīdzības. Jāatzīst, ka dzemdību nodaļās pieeja šim jautājumam ir nedaudz atšķirīga, taču mūsu aptaujātajās iestādēs uzreiz seko rīcība, ja jau slimnīcā tiek pamanīts, ka māmiņa potenciāli varētu ieslīgt depresijā.

Kā skaidro Rīgas Dzemdību nama pārstāve Baiba Auzāne, ikviena māmiņa pēc nonākšanas pēcdzemdību palātā saņem iestādes sagatavotu informatīvu materiālu "Pēcdzemdību periods", kurā ir arī sadaļa par psihoemocionālo stāvokli. Nesen arī sākts sadarbības projekts ar studentiem, kura mērķis ir jauno māmiņu atbalstīšana.

Ģimenes skolas lekcijās, piemēram, runājot par tematu "Jaundzimušā aprūpe", lielu uzsvars tiekot likts uz to, ka mazuļa aprūpē jāiesaistās visai ģimenei, tiek sniegti praktiski ieteikumi, kā organizēt dienas kārtību, lai jaunā māmiņa arī pati iespētu atpūsties. Tāpat ir pieejama psiholoģes lekcija par vecvecāku atbalsta nozīmīgumu. Lekcijā "Dažādi dzemdību scenāriji" vecmāte runā arī par psihoemocionālo risku, kas saistās ar to, ja iecerētais dzemdību scenārijs (dabiskas dzemdības) nav īstenojies, un dzemdības beigušās ar ķeizargriezienu. Visas lekcijas visiem apmeklētājiem ir bez maksas, – arī tiem, kuri nav šīs iestādes klienti.

Auzāne arī min, ka māmiņām, kuras mazuļus laidušas pasaulē Dzemdību namā, pēc izrakstīšanās no stacionāra ir iespēja atgriezties un saņemt bezmaksas individuālu zīdīšanas konsultāciju, ja radušās problēmas ar zīdīšanu (šogad no janvāra līdz septembrim iespēju izmantojušas 268 māmiņas). Ja darbinieki novēro, ka jaunā māmiņā ir emocionāli nomākta, atrodoties stacionārā, tiek pieaicināts Dzemdību nama psihologs vai smagākos gadījumos – psihiatrs.

Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā apliecināja, ka biežāk pēcdzemdību depresijas pazīmes novēro sievietēm, kuras dzemdē pirmo bērnu vai nav attaisnojušās gaidas par skaistu dzemdību procesu. Ja personāls novēro, ka jaunā māmiņa ir nomāktāka, ka pastāv kādi riski, dzemdību iestāde nodod informāciju ģimenes ārstam un/vai ginekologam. Māmiņas ar mazuļiem stacionārā pavada vidēji tikai trīs dienas, tāpēc tālākai situācijai seko līdzi jau citi speciālisti. Un neapšaubāmi, kā norādīja nodaļā, – ģimenei ir jāredz, ka māmiņai nepieciešams lielāks atbalsts šajā posmā.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Ventspilī) Dzemdību nodaļā sacīja, ka pēcdzemdību depresijas iezīmes stacionārā novērojot reti, bet ja kas tāds tiek pamanīts, ir pieejams psihologs. Visām māmiņām neviens neuzbāžoties ar informāciju par pēcdzemdību depresijas riskiem. Tā esot lieka informācija. Tomēr, ja personāls pamana kādas sievietes nestabilo psihoemocionālo stāvokli, viņai tiek izskaidrots, kur vērsties pēc palīdzības, atgriežoties mājās. Galvenokārt esot ieteikums vērsties pie ģimenes ārsta vai ginekologa, pie kura jādodas sešas nedēļas pēc dzemdībām. Šajās divās reģionālajās dzemdību iestādēs nekādi bukleti vai citi informatīvi materiāli neesot patlaban pieejami, taču Ventspils dzemdību speciālisti atzīmēja, ka daudz jauno vecāku apmeklē pirmsdzemdību kursus, un šajās lekcijās tiek runāts arī pēcdzemdību depresijas riskiem.

"Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļā vienmēr katrai grūtniecei tiek ievākta anamnēze, kuras laikā jau var parādīties informācija par iepriekšējām saslimšanām vai problēmām, kas saasinājušās grūtniecības laikā. Pēc dzemdībām medicīniskais personāls arī redz, vai konkrētajā gadījumā ir jāpiesaista kādi papildus speciālisti vai nē. Ja tiek novērotas psiholoģiskas izmaiņas, tad noteikti uz konsultāciju tiek pieaicināts slimnīcas psihiatrs vai atsevišķos gadījumos kapelāns. Bet jāņem vērā, ka pie normāliem apstākļiem jaunā māmiņa slimnīcā atrodas ļoti īsu brīdi, tikai trīs dienas, kuru laikā bieži pat neparādās nekādi emocionāli sarežģījumi,” norāda Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsmāsa Natālija Šaramigina.

Mēneša laikā uzzinām par divām mammām, kas tiek turētas aizdomās par sava bērna noslepkavošanu. Tās ir milzīgas traģēdijas, par kurām tagad tiek uzdoti daudzi un dažādi jautājumi – kāpēc tā notika? Vai no šiem šausminošajiem noziegumiem bija iespējams izvairīties? Kāpēc neviens nepamanīja draudu signālus? Grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā sieviete ir ārkārtīgi jūtīga. Gan bioķīmiski, gan psihoemocionāli procesi var radīt izmaiņas jaunās māmiņas uzvedībā, un, ja tām nepievērš uzmanību, sekas, kā redzam šobrīd, var būt dramatiskas.
Lasīt vairāk

Kļūšana par vecākiem rada milzum daudz dažādu emociju – no prieka un patīkama satraukuma līdz trauksmei un bailēm. Taču, kā sadzīvot ar pēcdzemdību depresiju – ilgstošu un nopietnu garastāvokļa traucējumu?
Lasīt vairāk

Pēcdzemdību periods ir laiks, kad abi jaunie vecāki ir depresijas riska grupā. 2010. gadā pētījumā konstatēts, ka pasaulē aptuveni 10 procenti vīriešu piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Neskatoties uz to, daudz vairāk tiek runāts par pēcdzemdību depresiju sievietēm, nevis vīriešiem. Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande atklāj, kādi depresijas simptomi raksturīgi tieši jaunajiem tēviem, kā rīkoties, ja vīrietis apzinās, ka viņam ir depresija, kā arī to, kā pietiekami daudz atpūtas var palīdzēt samazināt saslimšanas risku.
Lasīt vairāk

Mēs esam pieraduši lasīt, skatīties, klausīties stāstus, cik brīnišķīgs dzīves periods ir grūtniecība, neaprakstāmā laime, mazulim piedzimstot, kad jaunie vecāki teju lidinās spārnos. Un tikpat bieži mēs baidāmies atzīties sev, tuvākajiem, draugiem, citiem vecākiem, ka patiesībā neko no šādām, citu pieredzē aprakstītām, sajūtām neizjūtam. Mūsos nereti plosās kāds cits spēks, kas neļauj baudīt jauno lomu – būt vecākiem.
Lasīt vairāk

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem katru gadu Latvijā vidēji šķiras 5000–6000 pāru un laulību slēdz ap 13 000, neoficiālie dati par šķiršanos ir vēl augstāki. Mēs katrs attiecības ar vai bez gredzena pirkstā sākam ar vistīrāko sirdsapziņu un gaišākajiem nodomiem. Loģisks attiecību turpinājums ir bērns. Bieži vien viss pamatīgi mainās līdz ar pirmā bērna ienākšanu ģimenē, reizēm otrs bērniņš vecākus vēl vairāk izsit no sliedēm. Kāpēc? Kam ir jāgatavojas, un kas būtu jādara, lai viss izdotos?
Lasīt vairāk

Pēcdzemdību depresiju – vieglākā vai smagākā formā piedzīvo gana daudz sieviešu. Simptomi var būt dažādi – bezmiegs, apetītes trūkums, spēku izsīkums, trauksme, pat suicīda domas un virkne citu. Bet zinātnieki nesen kā atklājuši jaunu iemeslu, kādēļ sievietes cieš no pēcdzemdību depresijas. Tas esot saistīts ar traucējumiem hormonālās sistēmas darbībā, kas atbild par reakciju uz stresu.
Lasīt vairāk

Sieviete, viņai ir laba karjera, projekti, izstādes, koncerti, ārvalstu komandējumi un tad dzīvē ienāk mazulis. Dienas rit vienmuļi, vienīgais dienas notikums ir smuku atraudziņu sagaidīšana un regulāra vēdera izeja. Tā ir realitāte, turklāt pavisam reāla sieviete, kas meklēja palīdzību pie psihiatra. Jā, ne vienmēr pēcdzemdību periods saistās tikai ar skaisto, lielo laimes sajūtu, ka bērniņš ir piedzimis un ģimene staro vienā priekā. Šim laikam mēdz būt arī tumšās dienas, citām sievietēm – pat nedēļas. Par to, kas ir pēcdzemdību skumjas, kad jāsāk meklēt speciālista palīdzība, jo klāt piezagusies jau depresija, to portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgi rīkotās Vecāku skolas trešajā lekcijā stāstīja psihiatre Inga Zārde.
Lasīt vairāk

"Mīļās mammas! Ilgi domāju, kā šo stāstu uzrakstīt, un, vai vispār to vajag rakstīt. Atzīšos, man ir bail atklāties plašākai sabiedrībai, man ir bail no nosodījuma, man ir bail no aizspriedumiem, kas parasti parādās pēc šādas informācijas atklāšanas. Apzinos, ka tas, ko es jums stāstīšu, nav nekas krimināls vai šausmīgs, bet tomēr – tā ir manu, sabiedrības un ģimenes gaidu konfrontācija ar realitāti, ar kādu man nācās sastapties brīdī, kad piedzima mans bērns," tā savu stāstu par piedzīvoto pēcdzemdību depresiju "Debesmanna.com" sāk Madara Melne Tomsone.
Lasīt vairāk

Lai gan laiks pēc bērniņa piedzimšanas tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem un piepildītākajiem dzīves posmiem sievietes dzīvē, un arī tēva dzīvē, tomēr daudzas sievietes, un mūsdienās arī daudzi vīrieši, ne vienmēr jūtas piepildīti, laimīgi un pacilāti. Daudzus no viņiem skar emocionālie traucējumi, trauksme, nomāktība un pat depresija.
Lasīt vairāk

Lai arī ir pierasts runāt, ka sievietes piedzīvo pēcdzemdību krīzi, to piedzīvo arī vīrieši. Turklāt ir noskaidrots, ka pēcdzemdību depresija biežāk piemeklē tieši vīriešus, nevis sievietes. 70 procenti pēcdzemdību depresijas skarto ir piedalījušies ģimenes dzemdībās.
Lasīt vairāk

Jaunie vecāki mēdz būt noguruši un apmulsuši – negulētas naktis, jaunas lomas ģimenē un nepārtraukta zīdaiņa aprūpe. Kā sevi pasaudzēt, lai pietiktu spēka un uzmanības, ko veltīt mazulim? Iesaka veselības centra "Vivendi" bērnu ārsts Egils Zālītis.
Lasīt vairāk

Ikvienā ģimenē bērniņa piedzimšana ir ārkārtīgi nozīmīgs dzīves notikums. Tomēr ne visas emocijas, kas rodas līdz ar bērna piedzimšanu, ir pozitīvas. Šis satraucošais, jaunais dzīves notikums nereti kļūst arī par eksistenciālu krīzi ģimenes dzīvē, jo tajā notikušas būtiskas pārmaiņas.
Lasīt vairāk

Ģimene – tā ir savstarpēju attiecību saistīta sistēma. Laulātais pāris kļūst par vecākiem, kad ģimenē piedzimst bērns, un pārim pēc bērna piedzimšanas savstarpējās attiecības veidojas jaunā kvalitātē.
Lasīt vairāk

Pirms kāda laika visu Latviju pāršalca ziņa par to, ka Cēsīs jaunā māmiņa ar mazuli nolēkusi no klints, pati izdzīvojusi, bet mazulis miris. Decembrī no mājām aizgāja 19 gadus veca māmiņa, kuru marta sākumā atrada mirušu. Jauniete pirms pazušanas bija nosūtījusi tuviniekiem atvadu ziņu un lūgusi parūpēties par mazuli. Pirms pāris gadiem kāda māmiņa ar diviem bērniem vēlējās izdarīt pašnāvību, lecot Ventā. Katra no šīm ziņām satricina sabiedrību un liek uzdot jautājumus: kāpēc tā notiek? Vai no tā bija iespējams izvairīties?
Lasīt vairāk

Statistikas dati liecina, ka 10% sieviešu ap dzemdību laiku (un arī pēcdzemdību periodā) nepamostas tā sauktais mātes instinkts. Proti, ir pietiekami daudz sieviešu, kuras neizjūt pret jaundzimušo nekādas jūtas, pat ja iepriekš mazulis ir bijis ļoti gaidīts. Kāpēc tā notiek un kā pamodināt mātes instinktu, atbildes labāk uzzināt pirms grūtniecības, bet plašāk par tēmu vēsta portāls letidor.ru
Lasīt vairāk

Lielbritānijā dzīvojošā latviete Iveta Parravani ir cīņai ar pēcdzemdību depresiju veltītās biedrības "Debesmanna" idejas autore. Ivetas pirmdzimtais – dēls Oskars bija plānots un ilgi gaidīts mazulis, taču tieši sāpīgā pieredze, ar ko sieviete saskārās pēc mazuļa nākšanas pasaulē, pamudināja Ivetu palīdzēt sievietēm, kuras nonākušas līdzīgā situācijā.
Lasīt vairāk

Tradicionāli grūtniecība saistīta ar vienu no laimīgākajiem periodiem sievietes dzīvē, un tā pati par sevi tiek uzskatīta par pasargājošu faktoru no depresijas attīstības. Neskatoties uz to, daudzām sievietēm šīs gaidas atnes līdzi arī bailes, neziņu, trauksmi un... depresiju. Depresija grūtniecības laikā saistīta arī ar stigmu, proti, sievietes baidās meklēt palīdzību vainas sajūtas dēļ par savu slikto psihisko pašsajūtu dzīves posmā, kam būtu jānes prieks un laime.
Lasīt vairāk

Speciālisti lēš, ka pēcdzemdību depresija piemeklē katru piekto jauno māmiņu Latvijā. Ilgstošas skumjas, nomākts garastāvoklis, aizkaitināmība un bezcerības sajūta ir tikai daži no simptomiem, kurus pamanot, vajadzētu meklēt palīdzību pie tuviniekiem, vai arī doties pie ārsta. Tāpat kā citus emocionālus traucējumus, arī tā dēvēto perinatālo depresiju var ārstēt. Lai tā neieilgtu, māmiņām svarīgi laikus konstatēt izmaiņas noskaņojumā.
Lasīt vairāk

"Toreiz sen, sen atpakaļ - tad likās, ka izejas nav un ja godīgi- es nezināju, ka tā ir pēcdzemdību depresija.. Biju par tādu terminu dzirdējusi, bet ne par pieredzi, ne par to, kādi simptomi, ne - kā cīnīties... Ar mani viss vilkās vairāk nekā pusgadu, pati neēdu, bērns bija badā un tikai raudāju, raudāju," tā savu pieredzes stāstu portālam Cālis.lv sāk Sofija (vārds mainīts).
Lasīt vairāk