Saskaņā ar 2022. gada aptauju 51 procents iedzīvotāju uzskata, ka lielākā atkarību problēma Latvijā ir alkoholisms. Mēs veikli atpazīstam alkoholiķi mūsu draugu, kolēģu vai radu vidū. Varam pat pēc bildēm "Facebook" pateikt, ka bijušajam klasesbiedram ir alkohola lietošanas traucējumi, bet kā ir pašiem? Vai spējam sevi objektīvi novērtēt un, roku uz sirds liekot, pateikt – nē, man viss kārtībā, glāze vīna katru piektdienas vakaru tāds nieks vien ir. Ja regulāra "vīnošana" ir nieks, tad rodas jautājums, kas ir tie "sarkanie karogi", kas liek skaidri noprast – ir pa daudz.
Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Latvijas dzertgriba", kurā stāstām par alkoholismu Latvijā un grādīgo dzērienu ietekmi uz cilvēku dzīvēm.
"Atkarībām patīk slēpties," saka narkoloģe Ilze Maksima, "bet cilvēkiem – noliegt problēmu." Tāpēc, lai neatjēgtos punktā, kad ir jau sākušies smagi alkohola lietošanas traucējumi, narkoloģe iesaka katram pašam veikt inventarizāciju. Vienkāršiem vārdiem sakot – ieskatīties spogulī un godīgi atzīmēt kalendārā, cik bieži tiek lietots alkohols, un sekot līdzi, vai tādu reižu nekļūst vairāk. "Ja cilvēks jau piecus gadus piektdienas vakarā iedzer vienu vīna glāzi, tad skaidrs, ka kaut kādā mērā viņš kontrolē, kas notiek. Bet, ja viņš nefiksē alkohola daudzumu savā dzīvē, var sākties problēmas. Bieži nākas dzirdēt – es nezinu, cik bieži lietoju, es nezinu, ko atzīmēt testā," skaidro narkoloģe.
Par slimību nevienu nenosoda
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
