sarkanvīns glāzes
Pēc sarkanvīna galva dullāka nekā pēc tekilas? Kalifornijas Universitātes pētnieki nākuši klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, atklājuši, kādēļ dažiem cilvēkiem rodas galvassāpes jau pēc pirmās sarkanvīna glāzes, pat neskatoties uz to, ka citi alkohola veidi neizraisa šādu simptomātiku.

Nesen žurnālā "Scientific Reports" publicētajā pētījumā tika atklāts, ka galvassāpes pēc sarkanvīna lietošanas varētu izraisīt sarkanajās vīnogās sastopamais antioksidants kvercetīns, kas palēnina alkohola pārstrādi organismā. Pētnieki secinājuši, ka īpaši daudz kvercetīna satur saules lutinātas sarkanās vīnogas, kā arī slavenā "Cabernet Sauvignon" vīnogu šķirne, no kuras tiek darināts izsmalcināts sarkanvīns.

Viens no pētījuma vadošajiem zinātniekiem, profesors Endrū Voterhauss, medijam BBC akcentēja, ka dārgs sarkanvīns pat varētu vairāk ietekmēt cilvēkus, kuri cieš no hroniskām galvassāpēm. "Lai uzlabotu vīna kvalitāti, tiek rūpīgi kontrolēts saules daudzums," teic pētnieks. Savukārt liels saules daudzums palielina kvercetīna koncentrāciju sarkanajās vīnogās. Taču pret šādu pieņēmumu iebilda Londonas Karalienes Marijas Universitātes profesors Rodžers Korders. Viņš norādīja, ka plašpatēriņa vīnu ražošanā bieži vien tiek izmantotas vielas, kas var izraisīt galvassāpes. Tamdēļ Korders iesaka labāk veikt pētījumus šajā virzienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!