Mūžsenais jautājums: kāpēc tieši sarkanvīns rada trakas galvassāpes?

Nesen žurnālā "Scientific Reports" publicētajā pētījumā tika atklāts, ka galvassāpes pēc sarkanvīna lietošanas varētu izraisīt sarkanajās vīnogās sastopamais antioksidants kvercetīns, kas palēnina alkohola pārstrādi organismā. Pētnieki secinājuši, ka īpaši daudz kvercetīna satur saules lutinātas sarkanās vīnogas, kā arī slavenā "Cabernet Sauvignon" vīnogu šķirne, no kuras tiek darināts izsmalcināts sarkanvīns.

Viens no pētījuma vadošajiem zinātniekiem, profesors Endrū Voterhauss, medijam BBC akcentēja, ka dārgs sarkanvīns pat varētu vairāk ietekmēt cilvēkus, kuri cieš no hroniskām galvassāpēm. "Lai uzlabotu vīna kvalitāti, tiek rūpīgi kontrolēts saules daudzums," teic pētnieks. Savukārt liels saules daudzums palielina kvercetīna koncentrāciju sarkanajās vīnogās. Taču pret šādu pieņēmumu iebilda Londonas Karalienes Marijas Universitātes profesors Rodžers Korders. Viņš norādīja, ka plašpatēriņa vīnu ražošanā bieži vien tiek izmantotas vielas, kas var izraisīt galvassāpes. Tamdēļ Korders iesaka labāk veikt pētījumus šajā virzienā.

Jāteic, šis nebūt nav pirmais pētījums, kas veikts cerībā noskaidrot, kāpēc pat neliela sarkanvīna deva var izraisīt stipras galvassāpes. Savulaik tika izvirzīta teorija, ka galvassāpes izraisa sulfīti. Tie ir konservanti, kas ļauj saglabāt vīnu svaigu pēc iespējas ilgāk. Taču ierasti sulfītus vairāk satur saldie baltvīni, nevis sarkanvīni, tāpēc diez vai tie būtu īstie vaininieki. Par iespējamo galvassāpju vaininieku tiek uzskatīts arī histamīns. Tas var paplašināt asinsvadus, izraisot galvassāpes. Tomēr arī šeit trūkst zinātnisku pierādījumu.

Lai noskaidrotu, kas patiesībā izraisa galvassāpes, šoreiz pētnieki pievērsām plaši zināmajam faktam, ka daudziem Austrumāzijas iedzīvotājiem ir iedzimta alkohola nepanesamība, ko izraisa aldehīda dehidrogenāzes (ALDH2) trūkums.

Būtībā alkohols organismā sadalās divos posmos: sākumā tas pārvēršas toksiskā savienojumā acetaldehīdā, pēc tam aldehīda dehidrogenāze to pārvērš nekaitīgā acetātā jeb etiķī. Ja tas nenotiek, tad acetaldehīds var izraisīt nepatīkamus simptomus, tostarp galvassāpes. Kalifornijas Universitātes pētnieki, veicot eksperimentus laboratorijā, nonāca pie secinājuma, ka kvercetīns var netieši bloķēt enzīma ALDH2 iedarbību, tādējādi izraisot galvassāpes.

Pētījuma līdzautors, Kalifornijas Universitātes Galvassāpju centra direktors Moriss Levins teica: "Mēs beidzot esam nonākuši uz ceļa, kas ļaus izskaidrot tūkstošiem gadu seno noslēpumu. Nākamais solis ir zinātniski pārbaudīt teoriju uz cilvēkiem, kuri cieš no šāda veida galvassāpēm, tāpēc sekojiet līdzi jaunumiem." Turpmākos pētījumus viņi cer uzsākt jau tuvāko mēnešu laikā.

Vienlaikus pētnieki norāda, ka kvercetīns kļūst kaitīgs tikai kombinācijā ar alkoholu. Citādi nav novērots, ka tas izraisītu galvassāpes. Gluži pretēji – kvercetīns ir sastopams daudzos augļos un dārzeņos un pat tiek izmantots kā uztura bagātinātājs.