Foto: Privātais arhīvs
"Es ienīdu sevi tik traki, ka gribējās nodarīt sev pāri. Man likās, ka dzīve beidzas brīžos, kad ielieku kumosu mutē," tā smagāko anoreksijas posmu atceras Angelīna Belavina, kura no ēšanas traucējumiem cieš jau vairāk nekā 10 gadus. Tas sākās ar šķietami nevainīgu ideju par modeles karjeru, kuru viņa tā arī neizveidoja...

Angelinai tolaik bija 14 gadu, kas līdz 2021. gadam bija vidējais vecums pusaudžiem, kuri ar dažādiem ēšanas traucējumiem vērsās pēc palīdzības Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Šobrīd vidējais vecums ir jau 10–12 gadi. BKUS sertificēta uztura speciāliste Karina Berseņeva skaidro, ka parasti viss sākas nevainīgi un pirmie simptomi gandrīz nav manāmi, turklāt bērni tos mēdz slēpt no apkārtējiem. "Visbiežāk noslēgtību un nevēlēšanos pavadīt laiku kopā ar citiem ģimenes locekļiem uzlūko kā parastas pusaudža gadu krīzes izpausmes. Kamēr svara izmaiņas nav manāmas, vecākiem grūtāk atpazīt ēšanas traucējumus, tomēr pienāk brīdis, kad izmaiņas uzvedībā vai izskatā vairs nav iespējams ignorēt."

Es neticu, ka to var izārstēt

Viss šķietami nevainīgi un nemanāmi sākās arī Angelīnai, kura jau kopš agras bērnības bija radusi saņemt komplimentus par savu izskatu. Tā, citu iedvesmota, viņa nolēma kļūt par modeli. Cerībā uz spožu karjeru 14 gadus vecā meitene devās uz modeļu aģentūru, kur saņēma skarbo – tu varēsi kļūt par modeli tikai tad, kad svērsi ne vairāk par 55 kilogramiem un gurnu apkārtmērs būs ne lielāks par 90 centimetriem. Tad arī sākās Angelīnas cīņa ar svaru, ēšanas traucējumiem un pēc tam arī psihoemocionālām problēmām. Tikai sapni par modeles karjeru viņa tā arī nepiepildīja.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!