Sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs ir nepieciešams, lai nodrošinātu organisma augšanu un attīstību, veselības uzturēšanu, veicinātu augstas darbaspējas un labu pašsajūtu. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) norāda, ka tieši nepilnvērtīgs uzturs ir viens no neinfekciju slimību riska faktoriem.
Latvijas iedzīvotāju vidū vērojama augsta liekā svara un aptaukošanās izplatība. Pieaugušo īpatsvars ar lieko svaru ir 34,6 procenti, bet ar aptaukošanos 24,1 procents. Aptaukošanās bērnībā rada plašas un nopietnas veselības un sociālās sekas bērna turpmākajā dzīvē. Ar katru gadu pieaug septiņgadīgu pirmklasnieku īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos – ja 2015. gadā tādu skolēnu īpatsvars bija 21,7 procents, tad 2018. gadā tas pieaudzis līdz 22,8 procentiem. Tāpat bērni ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar sirds un asinsvadu, un onkoloģiskajām slimībām. Tas atstāj ietekmi arī uz bērnu psihoemocionālo labsajūtu, jo šie bērni var būt pakļauti lielākam ņirgāšanās (bullying) un kiberņirgāšanās (cyberbullying) riskam no vienaudžiem.
Pagājušā gada nogalē ir sagatavots un aktualizēts Veselības veicināšanas un slimību profilakses plāns, kas apstiprināts Veselības veicināšanas un slimību profilakses Starpsektoru sadarbības komitejā. Plānā ir norādīts, ka jau 2020. gadā Veselības ministrija (VM) aktualizēja veselīga uztura ieteikumus pieaugušajiem un iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem.
ogu (300 g dārzeņus, 200 g augļus vai ogas). Latvijā svaigus dārzeņus uzturā katru dienu lieto trešdaļa iedzīvotāju (36,9 procenti), savukārt augļus un ogas – tikai ceturtdaļa (24,5 procenti) iedzīvotāju.
Vīriešiem kopumā ir neveselīgāki uztura paradumi nekā sievietēm. Savukārt skolēnu vidū tikai trešdaļa meiteņu vismaz reizi dienā ēd augļus (29 procenti) un dārzeņus (30,1 procents). Skolas vecuma zēnu populācijā ceturtā daļa zēnu vismaz reizi dienā ēd augļus (24,2 procenti) un dārzeņus (24,5 procenti). Attiecīgi arī skolēnu populācijā zēniem paradumi attiecībā uz augļu, ogu un dārzeņu iekļaušanu ikdienas uzturā ir neveselīgāki kā meitenēm. Augļu un dārzeņu lietošana samazina aptaukošanās risku, risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ar atsevišķām onkoloģiskām slimībām.
Lai veicinātu veselīga uztura paradumus bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, 2021. gadā VM ir aktualizējusi arī veselīga uztura ieteikumus bērniem līdz divu gadu vecumam, bērniem no divu līdz 10 gadu vecumam un pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam. Ieteikumu sagatavošana, protams, ir ļoti apsveicama lieta, vienīgais, kas liek aizdomāties – cik daudz vecāku un arīdzan pieaugušo, tostarp seniora vecuma cilvēku lasa tos ministrijas mājaslapā.
Plānā minēts, ka viena no būtiskām problēmām skolas vecuma bērniem ir brokastu neēšana – tikai nedaudz vairāk nekā puse (57,3 procenti) skolēnu katru darba dienu brokasto. Savukārt pieaugušo vidū Latvijā brokastis parasti neēd tikai 18,1 procents iedzīvotāju.
Aktuāls ir arī jautājums par bērna zīdīšanu. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2021. gadā zīdaiņu īpatsvars, kuri saņēmuši krūts barošanu pilnas sešas nedēļas bija 93,7 procenti, zīdaiņu īpatsvars, kuri krūts barošanu saņēma pilnus trīs mēnešu bija 78,6 procenti, savukārt līdz sešu mēnešu vecumam ar krūti bija baroti 58 procenti mazuļu.
Viens no nozīmīgiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, kas palielina hipertensijas risku, ir pārmērīga sāls lietošana uzturā. 2020. gadā veiktajā pētījumā par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā secināts, ka lielākā daļa pētījuma dalībnieku (70,7 procenti) dienā uzņem pārāk lielu sāls daudzumu. Vīriešiem vidējais uzņemtais sāls daudzums pārsniedz rekomendējamo daudzumu vairāk nekā divas reizes, bet sievietēm – vairāk nekā pusotru. Uzņemtā sāls daudzums ir mazāks cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni un augstākiem ienākumiem. Vienlaikus pētījumā tika konstatēts, ka vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju joda daudzums urīna analīzēs ir zemāks nekā rekomendācijās norādīts, optimāls patēriņš ir vien 13,4 procenti.
Tāpēc būtiski popularizēt veselīgas uzkodas skolas vecuma bērnu vidū, veikt informatīvas kampaņas, lai popularizētu veselīga uztura principus, izstrādāt izglītojošus materiālus par joda nozīmi organismā un joda avotiem uzturā, kurus izplatīt visai populācijai, ne tikai atsevišķām sabiedrības grupām (piemēram, grūtniecēm).
Ņemot vērā sabiedrības veselības politikas virsmērķi un atbilstoši sabiedrības veselības rādītājiem, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīga uztura jomā, rekomendējamie pasākumu tematiskie virzieni ir:
- augļu un dārzeņu lietošanas popularizēšana;
- regulāras brokastošanas popularizēšana bērniem un viņu vecākiem;
- veselīgu uzkodu izvēles popularizēšana;
- zīdīšanas veicināšana;
- iedzīvotāju izglītošana par sāls, cukura un tauku daudzumu pārtikas produktos, kā arī iedzīvotāju motivēšana izvēlēties pārtikas produktus ar samazinātu sāls, cukura un tauku daudzumu;
- iedzīvotāju izglītošana par joda nozīmi cilvēka organismā un tā avotiem uzturā.
Ieteikumi pašvaldību pasākumiem dažādās iedzīvotāju grupās
Visi iedzīvotāji
Bērni
- projektu nedēļas skolēniem par veselīgu dzīvesveidu un veselīgu uzturu, pievēršot uzmanību tā lietošanai un nozīmei veselības saglabāšanā;
- veselīga uztura veicināšanas programmas izglītības iestādēs (piemēram, dārzeņu/augļu nedēļa, putras nedēļa);
- tematiskas nometnes un ekskursijas uz augļu un dārzeņu saimniecībām, lai iepazīstinātu skolēnus ar augļu un dārzeņu audzēšanu (arī mājas apstākļos), novākšanu, uzturvērtību;
- praktiskas un informatīvas nodarbības bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un jauniešiem par veselīga uztura pagatavošanu;
- nodarbību cikls bērniem par veselīga uztura pamatprincipiem, informāciju apgūstot caur piecām maņām (tausti, garšu, ožu, redzi un dzirdi).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
