Ko var darīt, lai šābrīža epidēmijā nesaķertu gripu

"Delfi" jau ziņoja, ka, sākot ar 12. janvāri, Latvijā tiek izsludināta gripas epidēmija. SPKC atgādina, ka visefektīvākais veids, kā aizsargāties pret nopietnām saslimšanām ar gripu un Covid-19, ir vakcinācija un aicina veselības riska grupu personām izmantot valsts nodrošinātu vakcinācijas iespēju. Neraugoties uz gripas epidēmijas sākumu, vakcinācija joprojām ir ieteicama, jo gripas epidēmija parasti ilgst 10 nedēļas, bet vakcinācijas izraisīta imunitāte veidojas 10 līdz14 dienu laikā. Tāpēc cilvēks var gūt labumu no vakcinācijas pat tad, ja viņš to nav saņēmis līdz gripas sezonas sākumam.

Riska grupu pacientiem pieejamas vakcīnas pret gripu "Efluelda" (senioriem) un vakcīna "Influvac Tetra". Valsts apmaksātās vakcīnas pret gripu joprojām ir vairāku vakcinācijas iestāžu un ģimenes ārstu prakšu rīcībā. Vakcinācijas iestādes, kur iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, atrodamas šeit.

Gripa ir akūta elpceļu vīrusu infekcija, kas skar augšējos elpceļus un reizēm plaušas. Gripa izplatās katru sezonu rudens un ziemas periodā, taču gripas sezona var ilgt līdz pat maija beigām.

Visbiežāk gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, taču tā var izraisīt smagas komplikācijas, kas ir īpaši bīstamas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām. Gripas sezona parasti sākas novembrī un pakāpeniski pieaugot, maksimālu intensitāti visbiežāk sasniedz janvāra beigās vai februāra sākumā. Tomēr katra sezona ar kaut ko atšķiras no iepriekšējām. Galvenokārt tas ir atkarīgs no tā, kādi gripas vīrusi cirkulē un kādas iedzīvotāju grupas vairāk tiek skartas. Visvairāk no gripas cieš vecāka gadagājuma cilvēki, jo šajā vecuma grupā ir vairāk hroniskas saslimšanas, kas var paasināties gripas infekcijas gadījumā un pat izraisīt nāvi.

Kā gripa izplatās? Gripas vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās:

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 līdz 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī no 24 līdz septiņām dienām. Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz piecām līdz septiņām dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie.

Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļos, ļoti strauji vairojas – astoņu stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu. Iekštelpu gaisā vīruss saglabā dzīvotspēju no divām līdz deviņām stundām, turklāt, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Uz priekšmetu virsmām vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.

Pirmkārt, klepojot un šķaudot, aizklāj degunu un muti ar vienreizlietojamo salveti un pēc lietošanas to izmet, pēc tam nekavējoties mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni. Ja salvetes tuvumā nav, muti un degunu neaizklāj ar plaukstu, bet gan ar saliektas rokas elkoņa locītavas iekšējo virsmu.

Izvairies ar nemazgātām rokām pieskarties mutei, acīm un degunam. Lai izvairītos no vīrusa pārnēsāšanas ar rokām, regulāri un rūpīgi mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni. Ja zini, ka dienas laikā nebūs iespējams regulāri mazgāt rokas, izmanto spirtu saturošus roku tīrīšanas līdzekļus vai speciālas mitrās salvetes.

Izvairies no kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir gripai līdzīgi simptomi vai uzturies no viņiem vismaz metra attālumā.

Atceries, ka, izjūtot gripas simptomus, noteikti nevajag doties uz darbu vai bērniem apmeklēt izglītības iestādes. Ir jāpaliek mājās un jāsazinās ar ģimenes ārstu. Saslimušajam cilvēkam pēc iespējas jāuzturas atsevišķā telpā, bet, ja pieaugušajiem jārūpējas par bērnu vai vecāku cilvēku, jālieto sejas maska.

Sasirgstot ar gripu, atceries lietot daudz šķidruma un atpūsties. Ja ārsts ir ieteicis zāles simptomu atvieglošanai, tad stingri jāievēro ārstu rekomendācijas. Ja, lietojot pretdrudža medikamentus, augsta temperatūra nemazinās vai pēc uzlabošanās perioda stāvoklis pasliktinās, nekavējoties sazinies ar ģimenes ārstu vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem.

Ja gripas simptomi ir zīdainim vai mazam bērnam (augsta temperatūra, caureja, vemšana), nekavējoties meklē ārsta palīdzību. Pie ārsta nekavējoties vērsies arī tad, ja saslimušais mazulis atsakās dzert vai ir apātisks.