Mēs visu darījām nepareizi! Kā skaitīt kalorijas un sekot līdzi enerģijas patēriņam

Cik daudz kaloriju mēs "sadedzinām"?

Sliktās ziņas: mēs mēdzam pārvērtēt patērēto kaloriju skaitu. Īpaši fizisko aktivitāšu laikā. Pētījumi liecina, ka mūsu subjektīvais enerģijas patēriņa novērtējums var četras piecas reizes pārsniegt objektīvos datus, ko uzrāda ierīces. Tas ir ļoti daudz. Bet ir arī labās ziņas: visbiežāk tas notiek nevis tāpēc, ka mēs sevi maldinām, bet gan tāpēc, ka mūsu smadzenes mūs maldina. Te ir divi galvenie kļūdas iemesli.

- Noguruma ilūzija. Jo vairāk esat noguris, jo vairāk kaloriju sadedzināts? Nekā nebija! Nogurums ir sajūta, ko smadzenes jums sniedz tieši tāpēc, lai taupītu enerģiju. Labs piemērs ir skrējējs, kurš pārguris sabrūk pēc finiša gara skrējiena beigās. Šķiet, ka viņš ir izsmēlis visus spēkus un tagad būs jāatgūstas vairākas dienas. Patiesībā nē. Pat tad, kad jūs domājat, ka esat ļoti noguris, jūsu muskuļos joprojām ir daudz enerģijas un asinīs ir daudz glikozes un taukskābju. Tāpēc maratona uzvarētājs pēc brīža pieceļas un, it kā nekas nebūtu bijis, vēl noskrien goda apli pa stadionu.

- Fizisko aktivitāšu pārvērtēšana. Pastāv stereotips: mēs tērējam daudz kaloriju, kad pārvietojamies, nodarbojamies ar fizisku darbu vai sportojam. Jā, sports ir veselīgs un palīdz patērēt kalorijas, taču ne visi fizisko aktivitāšu veidi ir tik energoietilpīgi, kā mums šķiet. Piemēram, stundu vienkārši stāvot, tiks patērēts tikpat daudz kaloriju (apmēram 180) kā stundu ilgā spēka treniņā.