Ar roku mazgāšanu var apturēt visdažādāko infekciju izplatīšanos, sākot ar parastu gripu un līdz pat tādām nopietnām slimībām kā hepatīts un smagais akūtais respiratorais sindroms (SARS), uzsver medicīnas eksperti. Infekcijas slimības pasaulē ir pats izplatītākais nāves cēlonis un trešais izplatītākais iedzīvotāju nāves cēlonis ASV. Piemēram, ASV ik gadu no gripas izraisītiem simptomiem mirst aptuveni 36 000 cilvēku.
Kad mazgāt rokas?
Negrozāmi noteikumi par to, cik reižu dienā jāmazgā rokas, protams, nepastāv. Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, ko tu šajā dienā dari.
Rokas ir jāmazgā ik reizi, kad tev šķiet, ka tu esi nonākusi saskarē ar baktērijām vai vīrusiem. Piemēram:
- Pēc klepošanas vai šķaudīšanas plaukstās.
- Pirms maltītes gatavošanas, tās gatavošanas laikā un pēc tam.
- Pirms ēšanas.
- Pēc tualetes lietošanas.
- Pēc autiņbiksīšu apmainīšanas mazulim.
- Pēc saskares ar naudu.
- Pēc krāsns kurināšanas (pēc saskares ar malku).
- Rokas biežāk jāmazgā arī tad, ja tu dzīvo kopā ar slimnieku.
Eksperti uzsver, ka roku mazgāšanai jābūt vienkāršai procedūrai, kam vajadzīgas parastas ziepes un silts ūdens.
Veselības mācības pedagogi uzsver, ka roku mazgāšanas procesā vissvarīgākais ir kārtīgi saberzēt ieziepētās plaukstas vienu pret otru. Šī berze ir tas, kas atbrīvo plaukstas no baktērijām un citiem mikroorganismiem un netīrumiem.
Speciālisti iesaka, mazgājot rokas, berzēt tās 15 līdz 20 sekundes. Šajā laikā tu vari noskaitīt alfabētu vai nodziedāt "Daudz baltu dieniņu". Īpaši rūpīgi rokas jāmazgā tad, ja tev uz pirkstiem ir gredzeni, jo baktērijas mēdz uzkrāties arī uz gredzeniem vai to iekšpusē.
Pēc mazgāšanas rokas rūpīgi jānoslauka tīrā dvielī. Izvairies no lietotu dvieļu izmantošanas, īpaši sabiedriskās vietās, jo uz dvieļa auduma var būt palikušas citu cilvēku atstātās baktērijas.
Izvairīties no infekciju izplatīšanās palīdz arī roku žāvēšana ar siltu gaisa plūsmu, jo tā pasargā rokas no sasprēgāšanas. Ja roku āda ir sasprēgājusi un raupja, ādas rievās un iedobumos ir vieglāk iemājot dažādiem mikroorganismiem.
Eksperti uzskata, ka roku mazgāšanai pietiek ar vienkāršām ziepēm, un neiesaka lietot antibakteriālās ziepes. Tā kā no mikrobiem vislabāk palīdz atbrīvoties mehāniska darbība, ziepēs nav nepieciešamas papildus pretmikrobu vielas.
Lietojot pārāk daudz antibiotiku vai pretmikrobu produktu, var iznīcināt vājos mikroorganismus, taču stiprie mikrobi paliks dzīvi un kļūs vēl izturīgāki pret antibiotikām vai pretmikrobu vielām.
Arī pret moderno bezūdens un bezziepju roku mazgāšanas želeju lietošanu ekspertu attieksme ir skeptiska - nekas nevar aizstāt roku mazgāšanu ar ūdeni. Šis produkts ir piemērots vietās, kur roku mazgāšana absolūti nav pieejama.
Lai gan uz spirta bāzes ražotās želejas iznīcina baktērijas, tās nepalīdz atbrīvot rokas no netīrumiem un, iespējams, nenogalina arī tādus izturīgus vīrusus kā A hepatīta vīruss.
Ļoti iespējams, ka tās nenogalinās dažus no šiem vīrusiem, kas izplatās rokas-mutes kontakta ceļā. Mikroorganismi ir visur. No tiem nebūtu paniski jābīstas, taču rūpīga roku mazgāšana ir vislabākais veids kā novērst gripu un citas izplatītākās slimības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!