Par viņa sāpēm nenojautām. Alise par brāļa zaudējumu un vīriešu emocijām  (1)

Februārī uzsākta kampaņa vīriešu mentālās veselības atbalstam "Nokod desiņu par vīriešiem" un tās laikā tapis "YouTube" vlogs "Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu". Sešās epizodēs tiek apskatīti dažādi sabiedrībā izsenis iesakņojušies stereotipi un sociālie standarti, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību.

Pirmajā vloga epizodē studijā viesojās biedrības "Ogle" projektu vadītāja Alise Cepurīte, kura dalījās ar piedzīvoto – smago brāļa zaudējumu un to, kā sūrā pieredze iemācīja saskatīt, cik izplatītas ir vīriešu mentālās veselības problēmas.

"Biedrība "Ogle" radās kā mūsu pašu skatiens pēc cerības, kaut kādas palīdzības meklēšana, jo tas viss sākās ar traģēdiju. Mans brālis izdarīja pašnāvību, kad viņam bija 23 gadi," stāsta Alise, daloties atmiņās par sāpīgo dzīves posmu un to, kā tas mudināja radīt biedrību "Ogle".

Pēc brāļa bērēm Alise ar tuviniekiem piedāvāja savu palīdzību un morālo atbalstu paziņām un draugiem. Tomēr drīz vien ģimene saprata, ka problēmas mērogs ir daudz plašāks, nekā viņi iedomājās: "Mēs visiem devām savus kontaktus, mēs teicām visiem, ka, ja jums ir grūti, vērsieties pie mums, un mēs pat neapzinājāmies, cik izplatīta ir šī problēma. Tad mēs sapratām, ka vieni paši nevaram palīdzēt visiem šiem cilvēkiem." Cenšoties sniegt palīdzību un atbalstu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, Alises ģimene uzsāka kustību "Ogle" un dibināja Mentālās veselības atbalsta biedrību.

Alise atzīst, ka pamanīt "sarkanos karogus", kas norāda uz smagiem pārdzīvojumiem, mentālajām problēmām un pat depresiju, bieži vien ir ļoti sarežģīti. Arī par brāļa mentālajām problēmām neviens no tuviniekiem neko nenojauta: "Tagad, pēc piecu gadu darbošanās mentālās veselības jomā, mēs redzam, ka, jā, bija redzamas pazīmes. Toreiz mums nebija pat ne mazākās aizdomas, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā."

Kā stāsta Alise, diemžēl daudzi cilvēki slēpj savas problēmas un nedalās pat ar pašiem tuvākajiem, nevēloties kļūt par nastu un problēmu. Arī Alises brāli draugi un radi vienmēr redzēja kā kompānijas dvēseli un saulstariņu, jo viņa klātbūtne cilvēkiem lika smaidīt. Tomēr aiz sirsnīgā, jautrā un izpalīdzīgā jaunieša maskas slēpās sāpes, par kurām neviens nenojauta.

Sarunas gaitā, pievēršoties arī sabiedrības lomai dažādu stereotipu veidošanā un uzturēšanā, kas var būtiski ietekmēt vīriešu drosmi un pat spējas izrādīt patiesās emocijas, Alise norāda, ka arī sievietēm ir liela loma gan stereotipu veidošanā, gan graušanā: "Bieži vien arī otrs dzimums nemaz īsti nespēj uz vīriešu asarām un citu emociju izrādīšanu atbilstoši reaģēt, jo mēs visi tomēr esam auguši ar šo uzskatu, ka vīrietis ir stiprs, vīrietis aizsargā, vīrietis rūpējas, nevis, ka vīrietis var būt arī emocionāls un atklāts."

Alise uzskata, ka mazināt sabiedrības aizspriedumus par to, ka "īsts vīrietis" nedrīkst raudāt un izrādīt vājumu, var tikai pati sabiedrība. Tomēr jau tagad, neskatoties uz visiem sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un pārliecībām, var secināt, ka jaunākā paaudze ir daudz atvērtāka emociju izpausmēs, savukārt vecāka paaudze, īpaši vīrieši, kas vecāki par 50 gadiem, uzskata, ka emociju izrādīšana ir vājuma pazīme, un īsti vīrieši nekad neraudot.

Par kampaņu

Latvija jau gadiem ierindojas Eiropā veikto pašnāvību skaita TOP 3, un lielāko daļu pašnāvību veic tieši vīrieši. Vairums pašnāvību saistīts ar depresiju, psihoemocionālās veselības problēmām un nevēršanos pēc palīdzības.

Ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību un veicināt tās informētību par šo svarīgo, bet bieži vien nenovērtēto aspektu – vīriešu mentālo veselību, problēmu cēloņiem un iespējamām sekām –, februārī visos "Narvesen" veikalos norisināsies kampaņa "Nokod desiņu par vīriešiem": no katra nopirktā hotdoga 5 eiro centi tiks ziedoti biedrībai "Ogle" vīriešu mentālās veselības atbalstam.

Biedrības "Ogle" misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi. Arī biedrība radās kāda traģiska notikuma rezultātā, kad dzīvi pamest izvēlējās kāds tuvs un mīļš ģimenes cilvēks. Ģimene nolēma darīt visu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku redzētu citu izeju no mentālās veselības problēmām.